Ziemeļeiropas valstis plāno uzlabot kritiskās infrastruktūras drošību

© Finnish Border Guard/LEHT/SIPA/Scanpix/Leta

Pēc gāzesvada "Balticconnector" bojājuma desmit Ziemeļeiropas valstis ir vienojušās sadarboties, lai pastiprinātu savas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, piektdien paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Kristersons pēc Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) valstu līderu sanāksmes Gotlandes salā sacīja, ka svētdien notikusī gāzesvada noplūde demonstrē kritiskās infrastruktūras drošības nozīmi.

Somijas prezidents Sauli Nīniste un Somijas premjerministrs Peteri Orpo otrdien sacīja, ka gāzesvads "Balticconnector", kas savieno Somiju un Igauniju, visticamāk bojāts ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti. Gan Somija, gan Igaunija izmeklē incidentu un aicinājušas nesteigties ar secinājumiem pirms oficiālajiem rezultātiem.

"Mēs tagad esam uzdevuši mūsu JEF aizsardzības ministriem apspriest turpmāku kritiskās infrastruktūras, jo īpaši zemūdens, aizsardzību, kas ir svarīga visām mūsu valstīm," paziņoja Kristersons.

"Jūras dibenā ir kabeļu, cauruļvadu un infrastruktūras spageti, kas ir absolūti būtisks datu plūsmai (..) un visam, kas tiek kontrolēts digitāli," sacīja Kristersons.

JEF ir desmit valstu koalīcija, kas koncentrējas uz drošību Ziemeļeiropā. Koalīcijā ietilpst Lielbritānija, Dānija, Somija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija.

Pagaidām nav zināms, kas izraisīja noplūdi "Balticconnector". Bojāts ir arī zemūdens telekomunikāciju kabelis, kas savieno abas valstis.

Pasaulē

Frontē sacēlusies Krievijas bruņoto spēku 19. tanku pulka uzbrukuma vienība, kas oficiāli pārtraukusi pildīt pavēles un uzsākusi perimetra aizsardzību pret savu vienību, kamēr kalnrači protestē pet varas iestādēm, kas jau vairākus mēnešus nav izmaksājuši algas. Acīmredzot šobrīd Krievijas valdībai neizdodas ieviest kārtību ne frontē, ne pie civilajiem iedzīvotājiem, raksta “dialog.ua”.

Svarīgākais