Nobela Miera prēmija piešķirta Irānas sieviešu tiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi
Šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta Irānas sieviešu tiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā.
Mohammadi tika godināta "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesību un brīvības veicināšanu visiem", pavēstīja Norvēģijas Nobela komitejas vadītāja Berita Reisa-Andersena.
Nobela komiteja norādīja, ka Mohammadi "drosmīgā cīņa ir prasījusi milzīgu personīgo cenu".
"Kopumā režīms viņu ir arestējis 13 reizes, piecas reizes notiesājis un piespriedis kopumā 31 gadu cietumā," sacīja Reisa-Andersena.
Viņa piebilda, ka Mohammadi šobrīd atrodas cietumā.
"Ja Irānas varas iestādes pieņems pareizo lēmumu, tās viņu atbrīvos. Tādējādi viņa varēs būt klāt, lai saņemtu šo godu, uz ko mēs galvenokārt ceram," sacīja Reisa-Andersena.
"Šī gada Miera prēmija ir arī atzinība simtiem tūkstošiem cilvēku, kuri iepriekšējā gadā piedalījās demonstrācijās pret teokrātisko režīmu diskriminācijas un apspiešanas politiku, kas vērsta pret sievietēm," norādīja Reisa-Andersena.
Mohammadi atrodas ieslodzījumā kopš 2021.gada novembra un viņa jau astoņus gadus nav redzējusi savus bērnus, kuri kopā ar vīru dzīvo Francijā.
Viņa savā vēstulē aģentūrai AFP pagājušajā mēnesī norādīja, ka viņai nav "gandrīz nekādu izredžu tikt brīvībā".
51 gadus vecā Mohammadi ir Irānas aktīviste un Cilvēktiesību aizstāvju centra vadītāja vietniece, kuru dibinājusi 2003.gada Nobela miera prēmijas laureāte irāniete Širina Ebadi.
Kopš 2011.gada Mohammadi ir piespriesti vairāki cietumsodi, un pašlaik viņa par "propagandas izplatīšanu" atrodas Teherānas cietumā.
Nobela Miera prēmijai šogad bija izvirzīts 351 kandidāts- 259 personas un 92 organizācijas.
Pagājušajā gadā prēmija tika baltkrievu cilvēktiesību aktīvistam Aļesam Beļackim, Krievijas cilvēktiesību aizsardzības centram "Memoriāls" un Ukrainas Pilsonisko brīvību centram (CCL) par viņu centieniem dokumentēt cilvēktiesību pārkāpumus.