Politiskās situācijas izmaiņu dēļ partnervalstīs Ukraina riskē zaudēt ievērojamu daļu no savas militārās palīdzības, raksta Newsweek, analizējot pēdējo dienu politiskos notikumus.
Ukraiņus gaida smagas cīņas un smagi zaudējumi, sacīja bijušais ASV īpašais sūtnis kādreizējās Padomju Savienības valstīs Stīvens Sestanovičs.
"Tas, ko ukraiņiem neizdodas aprēķināt, ir politiskais risks. Pastāv iespēja, ka Rietumvalstis pēc lielas palīdzības un atbalsta sniegšanas nolemj, ka labāk ir ļaut Putinam iegūt lielu daļu no tā, ko viņš vēlas.
Vēl pirms gada šī ideja lielākajai daļai Rietumu līderu būtu šķitusi nepieņemama - bet tagad?” viņš piebilda.
Kā piemērs tiek minēta ASV, kur arvien vairāk sāk zust vienprātība par ieroču nodošanu Ukrainai. Un, visticamāk, spriedze vēl vairāk saasināsies, kad ASV sāksies vēlēšanu sezona.
"Baidenam būs jāizvēlās un jāvirzās starp pretrunīgajiem mērķiem - uzvarēt vēlēšanās vai augsta līmeņa atbalsta saglabāšana Ukrainai,” sacīja Helmuts Gansers, atvaļināts vācu brigādes ģenerālis, kurš iepriekš ieņēma augstu amatu Vācijas Aizsardzības ministrijā un bija Vācijas padomnieks NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Vēl viena Ukrainas problēma ir Rietumu sabiedrības interese par karu - tā pakāpeniski zūd, tieši tāpēc atbalsts un palīdzībai Ukrainai vienkāršo amerikāņu un eiropiešu vidū krītas.
Pēc Kijivas Militāro tiesību studiju centra vadītāja Aleksandra Musienko teiktā, ja Rietumu palīdzība tiks ievērojami samazināta, Ukraina būs spiesta mainīt savu stratēģiju un atteikties no uzbrukuma par labu stratēģiskajai aizsardzībai.
"Ja mēs runājam par iznīcības karu, tad vislabāk to darīt, aizstāvoties, nodarot ienaidniekam lielus zaudējumus un uzkrājot resursus turpmākām uzbrukuma darbībām. Iespējams, ka šāda resursu uzkrāšana notiks pavasarī, un, ja Ukraina to darīs, Ukraina spētu atsākt aktīvas uzbrukuma operācijas. Līdz tam mums ir jānogurdina ienaidnieks aizsardzībā un jāiznīcina Krievijas militārie spēki Krimā," viņš sacīja.
