Nosodot Azerbaidžānas vardarbīgo ofensīvu Kalnu Karabahā, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina noteikt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret atbildīgajām personām un pārskatīt kopējās attiecības ar Baku, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP stingri nosoda Azerbaidžānas "iepriekš plānoto un nepamatoto" militāro uzbrukumu Kalnu Karabahai 19.septembrī, kas, pēc EP deputātu domām, ir rupjš starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpums, kā arī nepārprotams iepriekš paziņotā pamiera pārkāpums.
Kopš Azerbaidžānas ofensīvas vairāk nekā 100 000 armēņu bijuši spiesti bēgt no savu senču zemes. EP deputāti uzsver, ka šī situācija ir traktējama kā etniskā tīrīšana, un stingri nosoda draudus un vardarbības aktus, ko Azerbaidžānas karaspēks veic pret Kalnu Karabahas iedzīvotājiem.
Viņi arī aicina ES un dalībvalstis nekavējoties sniegt vajadzīgo palīdzību Armēnijai, lai tā varētu tikt galā ar bēgļu pieplūdumu no Kalnu Karabahas un no tā izrietošo humāno krīzi.
EP, sašutis par Azerbaidžānas uzbrukumu, aicina ES pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret valdības amatpersonām Baku, kas ir atbildīgas par vairākiem pamiera pārkāpumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Kalnu Karabahā.
Atgādinot Azerbaidžānai, ka tā ir pilnībā atbildīga par visu anklāvā esošo cilvēku drošību un labklājību, EP deputāti pieprasa izmeklēt Azerbaidžānas karaspēka izdarītos pārkāpumus, kas varētu būt kara noziegumi.
Paužot nopietnas bažas par Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un citu Azerbaidžānas amatpersonu izteikumiem, kas apdraud Armēnijas teritoriālo integritāti, EP deputāti brīdina atteikties Baku no jebkādām militārām avantūrām un aicina Azerbaidžānas sabiedroto Turciju atturēt Azerbaidžānu no šādām darbībām.
EP aicina ES visaptveroši pārskatīt attiecības ar Baku. Deputāti uzskata, ka "stratēģiska partnerība" ar valsti, kas klaji pārkāpj starptautiskās tiesības un starptautiskās saistības un kurā valda satraucoša situācija cilvēktiesību jomā, nav savienojama ar ES ārpolitikas mērķiem. Viņi mudina ES apturēt jebkādas sarunas par atjaunotu partnerattiecību nolīgumu, un, ja situācija neuzlabojas, apsvērt iespēju apturēt nolīgumu ar Azerbaidžānu par vīzu atvieglotu izsniegšanu.
EP arī aicina ES samazināt savu atkarību no Azerbaidžānas gāzes eksporta un gadījumā, ja notiktu militāra agresija vai būtiski hibrīduzbrukumi pret Armēniju, pilnībā apturēt naftas un gāzes importu no Azerbaidžānas.
Rezolūcija pieņemta ar 491 balsi par, deviņām pret un 36 atturoties.
Tikmēr, Azerbaidžāna ir gatava sarunām ar Armēniju ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību, ceturtdien paziņojis prezidenta padomnieks Hikmets Hajijevs.
Dienu iepriekš Baku paziņoja, ka Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs neapmeklēs Eiropas Savienības šonedēļ Spānijā rīkoto tikšanos ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu sakarā ar eiropiešu pausto atbalstu Erevānai saistībā ar Azerbaidžānas uzbrukumu Kalnu Karabahā. Bija plānots, ka sarunās starpnieku lomu uzņemsies Francija, Vācija un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Hajijevs paziņoja, ka Azerbaidžāna ir gatava trīspusējām sarunām Briselē, piedaloties Eiropas Savienības, Azerbaidžānas un Armēnijas amatpersonām. Viņš norādīja, ka Baku "atbalsta trīspusējo Briseles procesu un reģionālo miera programmu Eiropas Savienības, Azerbaidžānas un Armēnijas formātā", kā arī divpusējās "miera līguma sarunas" ar Erevānu.
Hajijevs norādīja, ka ir nepareizi Alijeva neierašanos uz sarunām Spānijā pasniegt kā atteikšanos no sarunām ar Armēniju. Viņš skaidroja, ka Baku no šīm sarunām pamudināja atteikties Francijas politika.
Viņš piebilda, ka lēmums daļēji tika pieņemts "Francijas neobjektīvās rīcības un militarizācijas politikas dēļ, kas nopietni grauj mieru un stabilitāti Dienvidkaukāzā un apdraud (Eiropas Savienības) vispārējo politiku attiecībā uz šo reģionu".
Pēc Azerbaidžānas uzbrukuma, kura gaitā Baku atjaunoja pilnīgu kontroli pār Kalnu Karabahu, Parīze ir apsolījusi militāru atbalstu Erevānai, taču nav sīkāk paskaidrojusi, ko tas nozīmē.
Arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nolēma neapmeklēt ES sanāksmi Spānijā, tādējādi izjaucot centienus risināt Eiropas jaunāko drošības krīzi.