Slovākijā sestdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējusi populistiskā ekspremjera Roberta Fico vadītā kreisā partija "Virziens - sociāldemokrātija" ("Smer-SD"), kas vēlas pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai, ir kritiski noskaņota pret Eiropas Savienību un NATO, kā arī aicina atcelt Krievijai noteiktās sankcijas, liecina svētdien paziņotie vēlēšanu provizoriskie rezultāti.
Pēc balsu saskaitīšanas 99% iecirkņu konstatēts, ka "Smer-SD" ieguvusi 23,3 % balsu, līdz ar to 150 vietu parlamentā tai būs 42 deputāti.
Otrajā vietā ir Eiropas Parlamenta vicespīkera Mihala Šimečkas vadītā sociālliberālā partija "Progresīvā Slovākija", kas saņēmusi 17% balsu.
59 gadus vecais Fico ir solījis, ka Slovākija pārtraukts piegādāt bruņojumu Ukrainai, kā arī ir aicinājis uzlabot attiecības ar Krieviju.
Analītiķi prognozē, ka Fico valdība varētu radikāli mainīt Slovākijas ārpolitiku un tās nostāja varētu līdzināties tai, kāda ir Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam.
Viena no potenciālajām "Smer-SD" koalīcijas partnerēm ir kreisā partija "Balss - sociāldemokrātija" ("Hlas - SD"), kas 2020.gadā atšķēlās no Fico vadītās partijas un kuru vada bijušais "Smer-SD" priekšsēdētāja vietnieks Peters Pellegrīni. Paredzams, ka tā iegūs 27 deputātu mandātus.
Abas partijas varētu veidot koalīciju ar nacionālistisko labējo Slovāku nacionālo partiju (SNS). Gaidāms, ka tai jaunajā parlamentā būs 10 vietas, līdz ar to trim partijām kopā būtu 79 mandāti.
Fico jau iepriekš divas reizes ir veidojis valdību ar SNS, kas arī iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai.
Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova svētdien pavēstīja, ka pirmdien uzdos Fico veidot nākamo valdību atbilstoši tradīcijai, ka ministru kabineta veidošana pirmajam tiek uzdota tā politiskā spēka pārstāvim, kas vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu.
"Mūsu konstitucionālās tradīcijas garā rīt es uzticēšu valdības veidošanu vēlēšanu uzvarētājam," sacīts Čaputovas paziņojumā.
Jaunajā parlamentā būs arī ekspremjera Igora Matoviča vadītā konservatīvā partija "Parasti cilvēki un neatkarīgas personības" ("OĽaNO"), liberālā partija "Brīvība un solidaritāte" ("SaS"), kā arī centriski labējā Kristīgi demokrātiskā kustība (KDH).
Jaunā valdība nomainīs nestabilo centriski labējo koalīciju, kas ir pie varas kopš 2020.gada un kuras laikā tika izveidoti trīs ministru kabineti.