Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 29. septembrī. Ukraina jau vairāk kā pusotru gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:21 Okupanti cenšas atjaunot zaudētās pozīcijas Rabotino un Verbovije apgabalos un neveiksmīgi uzbrukt Ukrainas karaspēkam Avdijevskas, Marinskas un Šahtarskas virzienos.
Kā norādīts ziņojumā Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Facebook lapā, diennakts laikā notikušas 33 militāras sadursmes. Operatīvā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos joprojām ir sarežģīta.
"Avdijevkas virzienā ienaidnieks neveiksmīgi mēģināja atjaunot zaudētās pozīcijas Doņeckas apgabala Avdijevkas rajonā. Mūsu aizstāvji atvairīja ienaidnieka uzbrukumu apgabalā uz dienvidiem no Toņenkojes, Doņeckas apgabalā," norādīja ģenerālštābs.
19:53 Ukrainai saglabājot patlabanējo reformu tempu, tā var iestāties Eiropas Savienībā (ES) 2030.gadā, intervijā Ukrainas tīmekļa izdevumam "Jevropeiska pravda" sacīja jaunā ES pārstāvniecības vadītāja Katarina Maternova, norādot, ka 2030.gads ir reālistisks termiņš.
Kā sacīja diplomāte, viņa Briselē visiem paskaidros, ka Ukrainā laiks plūst pavisam savādāk.
"Tas, kam citās vietās vajadzīgi mēneši, šeit var notikt dažu nedēļu vai dienu laikā," sacīja Maternova.
"Tāpēc es uzskatu, ka 2030.gads - tas ir reālistisks termiņš. Bet tas ir iespējams, ja ļoti, ļoti daudz strādā. Jums ir jāuztur reformu temps - tas ne vienmēr ir lineārs process. Tiesa, es varu iztēloties, ka tā būs realitāte," skaidroja vēstniece.
Viņa norādīja, ka tam ir nepieciešamas ne tikai reformas, kas jāveic Ukrainai.
"Termiņus noteiks arī institucionālās un politiskās izmaiņas, kam ir jānotiek no ES puses. ES jābūt gatavai paplašināties aiz patlabanējo 27 dalībvalstu robežām. Bez izmaiņām balsošanas sistēmā, lēmumu pieņemšanas sistēmā ES dalībvalstu skaits nevar pieaugt līdz bezgalībai," norādīja Maternova.
Ukrainas gadījumā svarīga loma ir ģeopolitikai, sacīja diplomāte.
"Nav šaubu, ka mēs šobrīd vispār nespriestu par to, kad Ukraina iestāsies ES, ja nebūtu šausmīgo 24.februāra notikumu un viss tam sekojušais. Tāpēc ģeopolitikai, protams, ir izšķiroša loma. Ģeopolitika nosaka vektoru," rezumēja Maternova.
19:25 Militārais eksperts Oļegs Ždanovs atbildēja uz jautājumu, cik reāls ir scenārijs NATO karaspēka ienākšanai Ukrainā.
"Tas kopumā ir nereāls scenārijs. Kamēr karš turpinās, kamēr tā beigas nav dokumentētas, jūs pat nevarat sapņot par NATO karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā," viņš atzīmēja.
Pēc eksperta domām, šis jautājums ir slēgts "galīgi un neatsaucami".
17:55 Lielbritānija piektdien paziņoja par jaunu sankciju noteikšanu 11 augstām Krievijas amatpersonām un valsts vēlēšanu komisijai saistībā ar šajā mēnesī un pagājušajā gadā okupētajās Ukrainas teritorijās rīkotajām pseidovēlēšanām.
Līdz ar šo lēmumu Krievijas fizisko un juridisko personu skaits, kam Lielbritānija noteikusi sankcijas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pārsniedz 1600.
Sankcijas 11 amatpersonām un vēlēšanu komisijai noteiktas, jo tās "tiešā formā darbojušās, lai grautu Ukrainu un apdraudētu tās teritoriālo integritāti" pseidoreferendumos un pseidovēlēšanās pērn oktobrī un šomēnes.
Sankcijas noteiktas Krievijas Centrālajai vēlēšanu komisijai un vienai no komisijas vecākajām amatpersonām Natālijai Budarinai.
Maskavas ieliktenim Hersonas reģionālās "administrācijas" vadītāja amatā Andrejam Aleksjenko un Marinai Zaharovai, ieliktenei šī reģiona "vēlēšanu komisijas" vadītāja amatā, arī noteiktas sankcijas.
Visiem sankcijām pakļautajiem iesaldēti aktīvi un noteikti ceļošanas ierobežojumi.
Maskava pērn oktobrī vairākos okupētajos Ukrainas reģionos sarīkoja, kā to raksturojusi Londona, "falsificētas un neleģitīmas referendumu parodijas".
Pseidovēlēšanas okupētajā Krimā noslēdzās 10.septembrī.
"Krievijas vēlēšanu parodijas ir caurredzams un nesekmīgs mēģinājums leģitimizēt tās nelegālo kontroli pār suverēno Ukrainas teritoriju," izziņojot jaunās sankcijas, sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs.
"Nevar rīkot vēlēšanas svešā valstī," viņš sacīja.
"Apvienotā Karaliste nekad neatzīs Krievijas pretenzijas uz Ukrainas teritoriju. Krima, Zaporižja, Donecka, Luhanska un Hersona ir Ukraina," uzsvēra ministrs.
16:45. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka uzskata Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā par neiespējamu, kamēr turpinās karš, vēstīts pravda.com.ua.
16:05. Pēcpusdienā Zaporižjas apgabala okupētajā Berdjanskas pilsētā noticis spēcīgs sprādziens, ziņo pravda.com.ua.
15:25. Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC) piektdien savā kongresā Bahreinā balsoja pret Krievijas sportistu nepielaišanu Parīzes paralimpiskajās spēlēs. Kaut arī Krievija jau ilgāk nekā pusotru gadu karo Ukrainā, 74 IPC dalībvalstis nobalsoja par Krievijas sportistu dalību spēlēs, 65 balsoja pret, un 13 valstis atturējās.
15:02. Krievija "aktīvi un pastāvīgi" traucē Rumānijas teritoriālajos ūdeņos esošo kuģu GPS sakarus, kas rada sadursmju risku, un Rumānijai un NATO ir jāsagatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Krieviju, uzskata Rumānijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Daniels Petresku.
Viņš norādīja, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir būtiski destabilizējis Melnās jūras reģionu, vēstīja interneta laikraksts "Romania Journal".
13:42. Eiropas Savienībai (ES) būs jārisina "ļoti gari un sarežģīti jautājumi", pirms bloks vispār varēs sākt pievienošanās sarunas ar kara plosīto Ukrainu, piektdien paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Ungārijai ir saspīlētas attiecības ar Ukrainu, un tā ir gatava bremzēt Kijivas centienus integrēties ES un NATO.
12:46. Krievijas diktators Vladimirs Putins uzticējis algotņu bandas "Vagner" vadoņa Jevgēņija Prigožina kādreizējam palīgam pārraudzīt krievu kaujinieku vienības Ukrainā, piektdien paziņojis Kremlis.
Putins uzticējis Andrejam Troševam pārraudzīt tā dēvēto brīvprātīgo vienību veidošanu dažādu uzdevumu veikšanai, bet galvenokārt karošanai Ukrainā.
12:00. Vairākos Ukrainas reģionos izsludināta gaisa uzlidojuma trauksme saistībā ar ballistisko ieroču izmantošanas draudiem no Kreivijas puses, vēsta pravda.com.ua.
11:00 "Vāgnerieši" atgriežas karot Ukrainā, atsaucoties uz britu izlūkdienestu informāciju, vēsta pravda.com.ua.
10:04. Hersonas virzienā Ukrainas aizstāvji iznīcinājuši ienaidnieka apgādes noliktavas, vēsta pravda.com.ua.
09:15. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 277 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 340 iebrucēji.
08:05. Krievija arvien gatavojas ilgam karam ar Ukrainu, šorīt intervijā TV3 pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, vērtējot stāvokli frontē. Rostoks atzīmēja, ka Krievija kāpina artilērijas munīcijas un tanku ražošanu, un viņiem diemžēl "daudz kas sanāk". Tāpat Krievijas rīcībā joprojām ir gana lieli naudas līdzekļi, kas ļauj gan daļēji apiet sankcijas savas militārās rūpniecības atbalstīšanai, gan arī iepirkt munīciju uzbrukumiem.
07:44. Bezpilota lidaparāts nometis sprāgstvielas uz apakšstaciju Krievijas ciematā netālu no robežas, pārtraucot elektroapgādi slimnīcai, paziņojis Kurskas apgabala gubernators Romāns Starovoits, apgalvojot, ka tas bijis Ukrainas lidrobots. Viņš pavēstīja, ka Ukrainas lidrobots nometis divus spridzekļus uz apakšstaciju Belajā, kas atrodas nepilnus 25 kilometrus no robežas.
07:13. Latvijas finanšu iestādēs saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju ir iesaldēti apmēram 74 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.
06:55. Eiropas Savienība (ES) līdz 2025.gada 4.martam pagarinājusi periodu, kurā Ukrainas bēgļi varēs saņemt aizsardzību ES teritorijā.
00:10 Brisele ir brīdinājusi Eiropas uzņēmumus un valdības, ka tā var aizliegt dažu komponentu pārdošanu valstīm, no kurām Irāna un Krievija iepērk sastāvdaļas bezpilota lidaparātiem un citiem ieročiem, kas uzbrūk Ukrainai.
Kā raksta The Guardian, šāds paziņojums tika izteikts pēc 47 lappušu gara dokumenta publicēšanas, ko Ukraina augustā prezentēja G7 dalībvalstīm. Tajā apgalvots, ka pēdējo trīs mēnešu laikā Ukrainai aptuveni 600 reižu uzbrukuši bezpilota lidaparāti, kas izveidoti, izmantojot Rietumu tehnoloģijas.
Identificēto komponentu ražotāji ir pieci Eiropas uzņēmumi, tostarp Lielbritānijas daudznacionālas korporācijas Polijas nodaļa. Tas neliecina, ka šie uzņēmumi būtu izdarījuši kādus pārkāpumus.