Kopš Azerbaidžānas 19.septembra zibensofensīvas no Kalnu Karabahas Armēnijā ieradušies aptuveni 65 000 bēgļu jeb vairāk nekā puse Kalnu Karabahas iedzīvotāju, ceturtdien pavēstīja Armēnijas varasiestādes.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans apsūdzēja Azerbaidžānu par etniskās tīrīšanas kampaņu Kalnu Karabahā un sacīja, ka drīz Kalnu Karabahu būs pametuši visi armēņi.
"Armēņu bēgšana no Kalnu Karabahas turpinās. Mūsu analīze liecina, ka tuvākajās dienās Kalnu Karabahā nebūs neviena armēņa. Tas ir etniskās tīrīšanas akts, par kuru mēs jau ilgu laiku brīdinājām starptautisko sabiedrību," valdības sēdē sacīja Pašinjans.
Pēc Azerbaidžānas armijas pagājušās nedēļas uzbrukuma vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes nākamajā dienā faktiski kapitulēja Baku priekšā.
Lai gan Azerbaidžāna solījusi Kalnu Karabahā respektēt etnisko armēņu tiesības, daudzi strīdus reģiona iedzīvotāji nolēmuši bēgt, baidoties no Azerbaidžānas represijām, kā arī ņemot vērā Azerbaidžānā gadu desmitiem teju oficiālās ideoloģijas līmenī pastāvošo naidu pret armēņiem un Armēniju.
Azerbaidžāna svētdien atbloķēja Lačinas koridoru - vienīgo ceļu, kas Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju. Katru stundu robežu šķērso simtiem cilvēku.
Iedzīvotāju skaits Kalnu Karabahā 2021.gadā bija 120 000, liecina aplēses.
Līdz ceturtdienas rītam "no Kalnu Karabahas Armēnijā bija ieradušies 65 036 piespiedu kārtā pārvietoto personu," paziņoja Armēnijas valdība.