ES var kļūt atkarīga no baterijām no Ķīnas, tāpat kā agrāk bija atkarīga no Krievijas enerģijas

ES šobrīd lielā mērā paļaujas uz Ķīnā ražotajiem litija jonu akumulatoriem elektriskajiem transportlīdzekļiem, tieši tāpat, kā paļāvās uz Krievijā ražoto enerģiju.

Eiropas Savienība līdz 2030. gadam varētu kļūt tikpat atkarīga no Ķīnas litija jonu akumulatoru ziņā, kāda tā bija no Krievijas enerģijas ziņā pirms kara Ukrainā, ja vien tā nerīkosies izlēmīgi, raksta Reuters raksta, atsaucoties uz dokumentu, kas sagatavots diskusijām par Eiropas ekonomisko drošību 5. oktobrī.

Lai izpildītu mērķi līdz 2050. gadam sasniegt nulles oglekļa emisijas, Eiropai būs vajadzīgas enerģijas uzglabāšanas iespējas, teikts dokumentā.

"Tas ievērojami palielinās mūsu pieprasījumu pēc litija jonu baterijām, kas turpmākajos gados pieaugs 10 līdz 30 reizes."

Tiek atzīmēts, ka ES lielā mērā ir atkarīga no Ķīnas, lai ražotu litija jonu akumulatorus elektriskajiem transportlīdzekļiem, un bez izlēmīgas rīcības Eiropas enerģētikas ekosistēma līdz 2030.gadam varētu kļūt tikpat atkarīga no Ķīnas, cik tā bija no Krievijas pirms iebrukuma Ukrainā.

"Līdzīgs scenārijs varētu izvērsties arī digitālo tehnoloģiju nozarē," teikts dokumentā. "Prognozes liecina, ka pieprasījums pēc digitālajām ierīcēm, piemēram, sensoriem, droniem, datu serveriem, uzglabāšanas iekārtām un datu tīkliem, šajā desmitgadē strauji pieaugs."

Līdz 2030. gadam šī atkarība no ārvalstīm varētu nopietni kavēt produktivitātes pieaugumu, kas steidzami nepieciešams Eiropas rūpniecības un pakalpojumu nozarēm, kā arī varētu kavēt lauksaimniecības sistēmu modernizāciju, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.