Mājas grimst zem ūdens, bezvēsts pazuduši cilvēki un bojāgājušie - Grieķiju skāruši lielākie plūdi valsts vēsturē

© Reuters/Scanpix/Leta

Nedēļas sākumā, 4. septembrī, Grieķiju skārā vētra "Daniel". Spēcīgās lietavas Grieķijā izraisījušas postošus plūdus valsts centrālajā un rietumu daļā. Vairāk nekā 800 cilvēku bija spiesti evakuēties, plūdi prasījuši arī vairāku cilvēku upurs, vēsta "CNN".

Spēcīgas lietusgāzes un to izraisītie plūdi skāruši arī Grieķijas kaimiņvalstis, tai skaitā Bulgāriju un Turciju. Tiek ziņots kopumā par vismaz 16 bojā gājušajiem.

"Euronews" vēsta, ka plūdi Grieķijas centrālajā daļā ir prasījuši vismaz četru cilvēku dzīvības un sešas personas ir pazudušas bez vēsts.

Grieķijas klimata krīzes un civilās aizsardzības ministrs Vasilis Kikilija medijiem atzina, ka līdz šim izglābti vairāk nekā 885 cilvēki.

Militārie spēki uz applūdušajām teritorijām nosūtījuši vairāk nekā 25 laivas, lai glābtu plūdos iesprostotos cilvēkus, bet tikmēr septiņi helikopteri un militārā transporta lidmašīna ir darba gatavībā, lai sniegtu palīdzību. Lai palīdzētu evakuēt cilvēkus, tiek izmantoti arī kāpurķēžu transportlīdzekļi. Grieķijas ugunsdzēsības dienesta preses pārstāvis Vasilis Vathrakogiannis stāsta, ka glābšanas darbos iesaistīti ūdens glābšanas speciālisti un ūdenslīdēji no kasatrofu seku likvidēšanas vienībām. Kā arī armija, kas cenšas sasniegt grūtāk pieejamos rajonus, raksta "CBS News".

"Mūsu valsts jau trešo dienu saskaras ar parādību, kādu iepriekš neesam pieredzējuši," tā trešdien situāciju komentēja Grieķijas valdības preses pārstāvis Pavlos Marinakis, norādot, ka dažos rajonos 12 stundu laikā nokrišņu daudzums vairāk nekā divas reizes pārsniedzis Atēnu gada vidējo nokrišņu daudzumu.

Kopš vētra "Daniel" pirmdien, 4. septembrī, skāra Grieķiju, applūdušas galvenokārt ir trīs teritorijas: Volas pilsēta, Pilionas kalnu rajons un Skiatas sala. Trešdien, 6. septembrī, lietusgāzes sasniedza arī Atēnas, izraisot plūdus Grieķijas galvaspilsētā. Visā pilsētā tika pārtraukta elektroenerģijas padeve, ziņo "The Times".

Grieķijas valdības preses pārstāvis Pavlos Marinakis ziņo, ka vissmagāk plūdi skāruši galveno valsts lauksaimniecības apgabalu jeb Tesālijas reģionu. Viņš atzina, ka Grieķija vēl nekad iepriekš nav piedzīvojusi tik lielu dabas stihiju. "Lielākie plūdi, kādus mūsu valsts jebkad ir piedzīvojusi," medijiem sacīja valdības preses pārstāvis Marinakis.

Lietusgāzes Grieķijā nemitējās vairākas dienas, appludinot vairākus ciemus, ielas pārvēršot par nāvējošām upēm. Dabas stihijas rezultātā ir sagrautas neskaitāmi daudz ēku un bojāti tilti. Vietām ūdens līmenis cēlies par veseliem sešiem metriem, tādējādi vairākas mājas grimst ūdenī.

Grieķis meteoroloģijas dienests ziņo, ka no ceturtdienas lietavas valstī mazināsies. Kā rāda satelīti, tad šodien, 8. septembrī, lietum vajadzētu rimties.

Kā mikroblogošanas vietnē "X" vēsta Martins Bergšteins, tad, lai arī Grieķijā plūdi pakēpiniski sāk rimties, jauns dabas stihijas piemeklē Ķīnu. "Plūdi Grieķijā pakāpeniski sāk rimties, taču jaunas plūdu stihijas piemeklē Ķīnu. Honkongā vienas stundas laikā reģistrēti 158,1 mm nokrišņu, kas ir lielākais nokrišņu daudzums stundas laikā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Ielas pārvērtušās upēs, metro kāpnes - ūdenskritumos."

Šobrīd Grieķijā glābšanas dienesti strādā pie tā, lai palīdzētu tiem iedzīvotājiem, kas plūdu dēļ palikuši bez mājokļiem.

Sociālajos medijos izplatīt vairāki video materiāli, kuros redzamas spēcīgo lietavu sekas. Veseli ciemi grimst zem ūdens, cilvēki cenšas meklēt glābiņu uz māju jumtiem, lai saņemtu palīdzību.

Neilgā laika posmā šī ir jau otrā katastrofa, kas skārusi Grieķiju. Pirms neilga laika valstī plosījās postoši meža ugunsgrēki, kas laupīja vairāk nekā 20 cilvēku dzīvības. Pat tad, kad Grieķiju sāka plosīt spēcīgas vētras, ugunsdzēsēji citās valsts daļās joprojām strādāja, lai nodzēstu vēl nepieredzētus, nāvējošus meža ugunsgrēkus. Ekstremāli laikapstākļi - gan rekordzemas temperatūras, gan postošas lietusgāzes - šogad ir skāruši lielu daļu Eiropas un visas pasaules. Klimatalogi ekstremālos laikapstākļu skaidro ar cilvēka izraisīto globālo sasilšanu.

Pasaulē

Pāvests Francisks 15. decembrī dosies uz Vidusjūras salu Korsiku, kārtējo reizi apmeklējot Franciju, izvairoties no galvaspilsētas un visas greznības, un protokola, kas pavada kārtīgu valsts vizīti, vēsta aģentūra “Associated Press”.