Ukraiņi pamana ko dīvainu pretgaisa aizsardzības torņos ap Maskavu

© Scanpix

Ap Maskavu sākuši celt stacionārus torņus un virs zemes līmeņa paceltus "pjedestālus" pretgaisa aizsardzības sistēmām. Daži no tiem ir izveidoti arī ap Vladimira Putina rezidenci, raksta unian.net.

Televīzijas kanāla "Krievija 1" pārraidītajā TV reportāžā Krievijas prezidents runāja par stacionārajiem pretgaisa aizsardzības torņiem - dīvainākais ir tas, ka šie torņi ir aprīkoti nevis ar pretgaisa lielgabaliem, bet gan ar mobilajām pretgaisa raķešu sistēmām Pantsir-S1.

Uz šāda torņa pretgaisa aizsardzības sistēma pilnībā zaudē mobilitāti, kas, loģiski, ir tās svarīga īpašība - nav iespējams noņemt pretgaisa aizsardzības sistēmu no šāda torņa bez celtņa palīdzības.

Ir vēl otrs pretgaisa aizsardzības pozīcijas veids, kas paredzēts, lai pārtvertu Maskavas tuvumā esošos bezpilota lidaparatus - tie ir īpaši uzbērumi, kuros mobilā pretgaisa aizsardzības sistēma var patstāvīgi iekļūt un no tās iziet.

Šādas stacionāras pretgaisa aizsardzības pozīcijas ap Maskavu sāka veidot gada sākumā. Kā atzīmē izdevums “Defence Express”, šādu uzbērumu mērķis ir palielināt redzamību gar horizontu pretgaisa aizsardzības sistēmā iebūvētajai radara stacijai. Paceļot pretgaisa kompleksu par papildus 10 metriem, iespējams palielināt radara darbības rādiusu no 33 līdz 42 km pret mazā augstumā lidojošiem mērķiem. Torņi ļauj palielināt skatīšanās rādiusu līdz 58 km.

Izdevuma eksperti atzīmē, ka šādas stacionāras pretgaisa aizsardzības pozīcijas ap Maskavu ideoloģiski ļoti atgādina “Flakturm” pretgaisa aizsardzības torņus, ko nacisti savās galvenajās pilsētās uzbūvēja Otrā pasaules kara laikā. Ideja bija līdzīga: pacelt pretgaisa lielgabalus pēc iespējas augstāk, lai tie efektīvāk cīnītos ar ienaidnieka lidmašīnām.

Zīmīgi, ka ap Maskavu šādās stacionārās pozīcijās ir pamanītas arī tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas paredzētas izmantošanai Krievijas Tālajos Ziemeļos, kas liecina par kritisku pretgaisa aizsardzības trūkumu.

Pasaulē

Internetā nopludināta informācija, kas liecina, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sacelšanās laikā 2023. gada vasarā kļuvis par starpnieku starp Kremli un "Vagner PMC" nemiernieku līderi Jevgēņiju Prigožinu, raksta “dialog.ua”.

Svarīgākais