Pēc sarunām ar Krievijas diktatoru Turcija nāk klajā ar jauniem risinājumiem

© Scanpix

Turcija kopā ar ANO ir sagatavojusi jaunus priekšlikumus Ukrainas labības darījuma atdzīvināšanai, pirmdien Sočos pēc sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

"Mēs, konsultējoties ar ANO, esam sagatavojuši jaunu priekšlikumu paketi. Es ticu, ka ir iespējams gūt rezultātus. Es ticu, ka risinājumu, kas atbilstu Turcijas cerībām, ir iespējams sasniegt drīz," ar Putinu kopīgajā preses konferencē sacīja Turcijas prezidents.

Viņš arī apliecināja, ka iebilst pret priekšlikumiem, kas izvirzīti kā alternatīvas pagājušā gada Ukrainas labības darījumam.

Ukraina un Krievija paziņojušas par saviem konkurējošajiem plāniem attiecībā uz labības transportēšanu Melnajā jūrā.

"Alternatīvie priekšlikumi, kas pieteikti darba kārtībai, nevar piedāvāt ilgtspējīgu, drošu un pastāvīgu modeli, kas būtu balstīts sadarbībā pušu starpā, kā tas bija Melnās jūras iniciatīvā," sacīja prezidents.

Ukraina pa jaunu jūras maršrutu nosūtījusi četrus kuģus, bet Krievija gatavojas īstenot plānu, kas paredz nosūtīt vairākām Āfrikas valstīm pārtiku bez maksas, kā arī piegādāt Turcijai pārstrādei graudus ar atlaidēm. Šī vienošanās paredz arī Kataras iesaisti.

Krievijas diktators pirmdien no jauna apgalvoja, ka ir gatavs atjaunot ANO atbalstītās vienošanās darbību, pēc tam kad būs izpildītas visas Maskavas prasības.

Rietumu sankciju dēļ tiek kavēts Krievijas labības, mēslojuma un lauksaimniecības tehnoloģiju eksports, norādīja Putins.

Kad šie ierobežojumi Krievijas lauksaimniecības produktu eksportam būs atcelti, Krievija būtu gatava Melnās jūras labības iniciatīvas darbības atsākšanai, sacīja Kremļa saimnieks.

Kopš Maskava jūlijā izstājās no ANO atbalstītā labības darījuma, Krievija veikusi vairākus triecienus Ukrainas ostu infrastruktūrai un draudējusi, ka visus kuģus Melnajā jūrā uzskatīs par militāriem mērķiem.

Erdogans cenšas labības vienošanos atdzīvināt, cerot izmantot to kā bāzi plašākām miera sarunām.

Pasaulē

Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.

Svarīgākais