Ja Ārlietu ministrijas budžets no šā gada 29 miljoniem latu tiks samazināts līdz Finanšu ministrijas iecerētajiem 23 miljoniem latu, Latvijai, visticamāk, nāksies slēgt Latvijas konsulātus ārvalstīs.
Pirmkārt tie varētu būt Latvijas konsulāti Sanktpēterburgā, Vitebskā, Kaļiņingradā un Pleskavā, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē paziņoja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Ministrs piebilda, ka ar šādu Ārlietu ministrijas lēmumu, visticamāk, nebūs mierā uzņēmēji, kuriem ir biznesa kontakti ar Krieviju un Baltkrieviju, pierobežas pašvaldības un aviokompānija "airBaltic", jo tiks apgrūtināta vīzu izsniegšana.
Riekstiņš uzsvēra, ka viņam kā ministram ir jādomā par Latvijas ārlietām kopumā, un Latvija nevar atteikties no divpusējām attiecībām ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ja valdība nolems vēl vairāk samazināt Ārlietu ministrijas izdevumus, Riekstiņš pieļāva, ka var nākties slēgt pat desmit Latvijas pārstāvniecības ārzemēs.
Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (SCP) pauda viedokli, ka tik būtiska līdzekļu samazināšana Ārlietu ministrijai ir "kaitniecība pret valsti". Pēc Pabrika domām, "vieglāk ir slēgt kādu ministriju, nevis vēstniecību".
"Situācija ir kritiska. Mēs esam tādā situācijā, ka ārlietu dienests kopumā var tikt paralizēts," atzina Riekstiņš.
Saskaņā ar 2010.gada bāzes izdevumiem ĀM budžets nākamgad plānots 23 miljonu latu apmērā. Pašlaik ĀM budžets ir 29 miljoni latu. Savukārt diplomātiskajām misijām nākamgad atvēlēts par trim miljoniem latu mazāk - pašreizējo 17 miljonu latu vietā nākamgad plānotais izdevumu apmērs ir 14 miljoni latu.
Visdramatiskākais līdzekļu samazinājums nākamajam gadam tiek plānots Latvijas Institūtam - no šā gada 117 000 latu līdz 21 000 latu 2010.gadā. Darbinieku skaits šajā iestādē jau ir samazināts no 12 līdz četriem.
ĀM centrālajam aparātam nākamgad izdevumi tiks samazināti par 1 637 740 latiem, diplomātiskajām un konsulārajām misijām izdevumi būs jāsamazina par 926 927 latiem. Rezultātā diplomātiskā pasta un pārējo sakaru pakalpojumu izdevumi ĀM centrālajam aparātam būs jāsamazina par 50%, inventāra, informācijas sistēmu uzturēšana, tehniskā apkalpošana un īre - par 48%, komandējumu izdevumi - par 33%, valsts protokola izdevumi - par 20%, pārējie izdevumi darbības nodrošināšanai - par 14%, kapitālajām iegādēm - par 7%.
Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību štata vietu skaits tiks samazināts no pašreizējiem 206 līdz 187 un būs gandrīz tikpat liels kā pirms desmit gadiem.
Riekstiņš arī informēja deputātus, ka Latvijas dalības nauda ANO nākamajam gadam tiks palielināta par 260 000 latu. ĀM arī nepieciešams papildu finansējums 300 000 latu apmērā, lai nākamgad realizētu Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē un Baltijas un Ziemeļvalstu padomē.
Ārlietu komisija nolēma vēlreiz nosūtīt uzaicinājumu ierasties uz komisijas sēdi finanšu ministram Einaram Repšem (JL) vai vismaz deleģēt šo pienākumu Finanšu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim.
Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien žurnālistiem atzina, ka viņa rīcībā ir informācija par plāniem slēgt Latvijas konsulātus. Tomēr, lai gan pakalpojumu kvalitāte samazināsies, visiem ir jāsaprot - "ja valstī ir naudas grūtības, tad no kaut kā ir jāatsakās".