Bavārijas premjera vietnieks apsūdzēts antisemītismā

© F64

Bavārijas zemes premjerministrs Markuss Zēders pieprasījis savam vietniekam Hūbertam Aivangeram nekavējoties sniegt paskaidrojumus saistībā ar apgalvojumiem, ka viņš, mācoties vidusskolā, esot izplatījis antisemītisku skrejlapu.

"Ar šīm apsūdzībām tagad vienkārši jātiek skaidrībā," norādījis Zēders.

Laikraksts "Süddeutsche Zeitung", atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņo, ka Aivangers, kurš pārstāv konservatīvās partijas "Brīvie vēlētāji" Bavārijas atzaru, šādu dokumentu esot izplatījis vidusskolā 1987/88. mācību gadā.

Pamfletā bijuši joki par Aušvicas koncentrācijas nometni, kur Otrā pasaules kara laikā nacisti noslepkavoja 1,1 miljonu ieslodzīto, kuru lielākā daļa bija ebreji.

Aivangers, kurš ieņem arī Bavārijas ekonomikas ministra amatu, ar sava pārstāvja starpniecību noliedzis laikraksta ziņoto un piedraudējis vērsties tiesā saistībā ar nomelnošanas kampaņu.

Savukārt "Brīvo vēlētāju" pārstāvis aģentūrai DPA norādījis, ka nedz Aivangers, nedz partija līdz turpmākajam šo lietu nekomentēs.

Tomēr ziņas Bavārijā izsaukušas lielu viļņošanos, un gandrīz visu novirzienu politiķi pieprasījuši uz to reaģēt.

Zēders, kurš vada kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CDU), atzinis, ka viņa koalīcijas partnerim izvirzītās apsūdzības ir "šausmīgas" un ka iespējamā skrejlapa bijusi "absolūti pretīga".

Tāpēc Aivangeram tagad ar to jātiek skaidrībā un jāsniedz publiski paskaidrojumi, norādījis premjers.

Tikmēr sociāldemokrāti (SPD) pieprasījuši landtāga ārkārtas sēdes sasaukšanu, neskatoties uz vasaras atvaļinājumu.

Savukārt landtāga zaļo frakcijas vadība pieprasījusi Zēderam gadījumā, ja apsūdzības ir patiesas, atlaist Aivangeru no amata.

Skandāls izcēlies nedaudz vairāk nekā mēnesi pirms 8.oktobrī paredzētajām Bavārijas landtāga vēlēšanām.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais