Uz prestižo Nobela miera prēmiju šogad kandidē 241 pretendents – 188 privātpersonas un 53 organizācijas, vakar paziņojusi Norvēģijas Nobela komiteja. Saskaņā ar šīs organizācijas principiem nominantu vārdi un izvirzīšanas apstākļi atklātībā tiek nodoti tikai pēc 50 gadiem, taču vairāki kandidāti uz miera prēmiju jau ir zināmi.
Starp tiem ir arī skandalozi slavenā interneta vietne WikiLeaks un tās dibinātājs Džūlians Asanžs. AP norāda, ka prēmijas piešķiršana Dž. Asanžam būtu ļoti pretrunīgi vērtējams solis, turklāt pastāv diezgan liela iespēja, ka decembrī, kad tiek pasniegtas prēmijas, viņš atradīsies ieslodzījumā – ja ne Zviedrijā, kur Dž. Asanžam izvirzītas apsūdzības par seksuālu vardarbību pret divām sievietēm, tad ASV, kas visiem spēkiem cenšas panākt viņa izdošanu un tiesāt par slepenas informācijas izpaušanu un nacionālās drošības apdraudēšanu. Starp citu, Nobela miera prēmijai izvirzīts arī bijušais amerikāņu bruņoto spēku analītiķis Bredlijs Menings – cilvēks, kurš, visticamāk, nodeva Dž. Asanžam gan slepeno informāciju par ASV un tās sabiedroto kaujas operācijām Irākā un Afganistānā, gan amerikāņu diplomātu saraksti, kas izraisīja vēl lielāku skandālu.
B. Menings pašlaik atrodas apcietinājumā ASV un gaida tiesu. Jāatgādina, ka 2010. gadā Nobela miera prēmija jau tika piešķirta apcietinājumā esošam cilvēkam – ķīniešu disidentam Ļu Sjaobo. Šis solis izpelnījās ļoti asu Ķīnas reakciju, kas nosodīja prēmijas piešķiršanu "kriminālnoziedzniekam", un nebija nekādas runas par to, ka Ļ. Sjaobo varētu ierasties uz balvas pasniegšanas ceremoniju, kas tradicionāli tiek rīkota Oslo 10. decembrī – Alfrēda Nobela nāves gadadienā.
Norvēģijas pasaules problēmu pētījumu institūta PRIO direktors Kristiāns Bergs Harpvikens sarunā ar RIA Novosti prognozējis, ka šogad prēmija tiks piešķirta kādai sievietei. Par savām favorītēm viņš nosaucis Krievijas cilvēktiesību aktīvisti Svetlanu Ganuškinu, libēriešu sieviešu tiesību aktīvisti Leimahu Gbovi, kenijieti Orī Okollohu un afgāņu ārsti Simu Samaru.