Pēc eirooptimistiem labvēlīgā pagājušās nedēļas referenduma Īrijā aktivizējušās runas par pretendentiem uz Eiropas Savienības prezidenta amatu. Kaut gan zem Lisabonas līguma, kas paredz šāda amata izveidi, vēl nav nedz Polijas, nedz Čehijas prezidentu parakstu, ES prezidējošā valsts Zviedrija neslēpj, ka vēlētos jautājumu par jauno ES līderi atrisināt 29. un 30. oktobrī paredzētajā 27 ES valstu līderu apspriedē Briselē.
Medijos atrodamā informācija liecina, ka par visaktīvāko pretendentu uz ES prezidenta amatu uzskatāms bijušais Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, taču ir arī citi vērā ņemami kandidāti.
Par 56 gadus vecā T. Blēra vēlmi ieņemt ES prezidenta amatu ziņojuši daudzi avoti. Independent, piemēram, raksta, ka viņa bijušais administrācijas vadītājs Džonatans Pauels pēdējo nedēļu laikā apmeklējis vairākas ES dalībvalstu galvaspilsētas, lai gaidāmajās diskusijās nodrošinātu atbalstu savam šefam. Izskatās, ka viņam jau izdevies pierunāt Itālijas ārlietu ministru Franko Fratīni, kurš vakar publicētā intervijā laikrakstā Corriere della Sera sacījis, ka Itālija būtu gatava atbalstīt T. Blēra kandidatūru. Tajā pašā laikā F. Fratīni atzinis, ka viņa izredzes samazina fakts, ka T. Blēra premjerēšanas laikā Lielbritānija, pretēji viņa solītajam, tā arī nekļuva par "Eiropas sirdi" un joprojām atrodas ārpus eiro un Šengenas zonām. "Mēs apzināmies, ka ir valstu bloks, kas pret viņu izturas samērā rezervēti," sacījis F. Fratīni.
Reuters piebilst, ka atšķirībā no Lielbritānijas tradicionālā konkurenta Francijas, kuras prezidents Nikolā Sarkozī būtu gatavs atbalstīt T. Blēra kandidatūru, pret to iebilst Vācijas kanclere Angela Merkele. Jāpiebilst, ka arī pagaidām opozīcijā esošie britu konservatīvie, kuriem socioloģiskās aptaujas sola atgriešanos pie varas pēc nākamgad paredzētajām vēlēšanām, asi iebilst pret T. Blēra kandidatūru. "Viņš ir ļoti, ļoti populārs Savienotajās Valstīs, ļoti populārs Eiropā, taču ne jau mājās. Briti viņam nav piedevuši valsts iesaistīšanu Irākas karā un apgalvojumus, ka Sadāma Huseina rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči," sarunā ar AP norādījis socioloģisko pētījumu kompānijas Ipsos MORI vadītājs Roberts Vorčestrs. Jāpiebilst, ka samērā skeptiski pret T. Blēra kandidatūru izturas arī politologi, kurus būtu grūti apvainot politiskās simpātijās, – viņi atgādinājuši, ka divu gadu laikā kopš aiziešanas no Lielbritānijas premjera amata viņš sevi nekādi nav pierādījis politiskā jomā. "Vai kāds maz atceras, ka Blērs ieņem ļoti augstu posteni Tuvo Austrumu konflikta starpnieku komandā? Vai kāds ir kaut ko dzirdējis par viņa aktivitātēm un, pats galvenais, rezultātiem, šajā jomā? Nē, viņš tikai laiku pa laikam kaut kur lasa lekcijas," sarunā ar AP sacījis kāds kritiķis, kurš gan vēlējies palikt anonīms.
Tā kā saskaņā ar Lisabonas līgumu ES prezidenta oficiālas vēlēšanas nav paredzētas (par cilvēku, kurš nākamos divarpus gadus vadīs ES, valstu līderi vienosies apspriedes režīmā), oficiāli netiek izvirzītas arī kandidatūras. Taču amatpersonu sacītajā brīžam pavīd kādi uzvārdi. Piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma izteikusies, ka šo posteni varētu ieņemt bijusī Īrijas prezidente Mērija Robinsone. Medijos aktīvi tiek minēti arī Luksemburgas premjera Žana Kloda Junkera, Nīderlandes premjera Jana Petera Belkenendes, bijušā Spānijas premjera Felipes Gonsalesa, bijušā Beļģijas premjera Gaja Ferhovstada, bijušā Īrijas premjera Bērtija Ahērna, bijušā Somijas premjera Pāvo Liponena un citu vārdi. Interesanti, ka šī pati kompānija tiek minēti kā iespējamie pretendenti uz jaunveidojamo Eiropas Savienības ārlietu ministra amatu.