Loks ap Lībijas līderi Kadafī savelkas
Pasaules valstis vakar turpināja apspriest pasākumus, kas veicami, lai pasteidzinātu Lībijas līdera Muamara Kadafī atstādināšanu no amata.
ASV, Lielbritānija, Šveice un Austrija jau paziņojušas par Lībijas valdībai un, iespējams, Kadafī ģimenei piederošu banku kontu iesaldēšanu, aktīvi tiek apspriesta iespēja virs Lībijas noteikt lidojumiem aizliegto zonu (kā tas savulaik tika darīts arī Irākā), lai nedotu M. Kadafī iespēju pret nemierniekiem izmantot kara aviāciju.
AP vēsta, ka pirmdienas vakarā ASV bruņotie spēki uzsākuši savas Itālijā dislocētās 6. flotes pārvietošanu tuvāk Lībijas krastiem. "Šī spēku pārgrupēšanās mums palīdzēs elastīgāk izpildīt izvirzītos uzdevumus," sacījis Pentagona oficiālais pārstāvis Deivids Lapans. Viņš piebildis, ka pagaidām runa pirmām kārtām ir par starptautiskās sabiedrības sūtīto humānās palīdzības kravu apsargāšanu. Arī Francijas valdības pārstāvis Benuā Baruēns uzsvēris, ka pašreizējā prioritāte ir palīdzības sniegšana Lībijas iedzīvotājiem, nevis militāra operācija, kuras mērķis būtu gāzt M. Kadafī.
Tomēr ir zināms, ka, piemēram, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone un Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons atbalsta ideju par Lībijas gaisa telpas pasludināšanu par lidojumiem aizliegto zonu. BBC vēsta, ka Lielbritānija jau sākusi uz Krētas salā esošo karabāzi pārdislocēt Karalisko gaisa kara spēku iznīcinātājus, kuru uzdevums būtu uzraudzīt šāda aizlieguma ievērošanu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs gan sarunā ar RIA Novosti uzsvēris, ka attiecīga aizlieguma pieņemšana ir ANO Drošības padomes prerogatīva un pagaidām šis jautājums oficiāli apspriests neesot. Ķīna, kurai ANO Drošības padomē ir veto tiesības, vakar šādu ideju kritizējusi.
Reuters norāda, ka, ņemot vērā M. Kadafī pēdējo dienu izteikumus, ir maz ticams, ka viņš piekristu ierobežot savas aviācijas lidojumus un tas faktiski nozīmētu, ka NATO spēkiem nāktos iesaistīties cīņā. Par briesmām, kādas radītu šāds notikumu pavērsiens, jau brīdinājuši vairāki analītiķi, kuri norādījuši, ka tieša Rietumu militārā spēka lietošana pret M. Kadafī būs izdevīga islāma radikāļiem, kuri atkal varēs apsūdzēt Rietumus uzbrukumā musulmaņiem un aicināt islāmticīgos uz svēto karu jeb džihādu. "Pagaidām nav nekādas nepieciešamības sarežģīt situāciju ar Rietumu spēku iejaukšanos – tā būtu pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja būtu reāli genocīda draudi," uzskata Londonas Ekonomikas augstskolas speciālists Ziemeļāfrikas jautājumos Alija Brahimi.
ANO bēgļu lietu augstākā komisāre Melisa Fleminga vakar sarunā ar BBC uzsvērusi, ka pašlaik pasaules sabiedrībai galvenais uzdevums ir humānās krīzes
novēršana Lībijā. Kopš 20. februāra, kad sākās vardarbība šajā valstī (pēc dažām aplēsēm, tā prasījusi jau vismaz 2000 cilvēku dzīvības), Lībijas un Tunisijas robežu vien šķērsojuši aptuveni 75 000 cilvēku – lielākoties ēģiptieši, bet arī ķīnieši un Bangladešas pilsoņi. Robežas Lībijas pusē pašlaik pulcējoties vairāk nekā 20 000 cilvēku. Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma vakar paziņojusi, ka ES no 3 līdz 25 miljoniem eiro palielinās līdzekļus, kas paredzēti humānās palīdzības sniegšanai. "Ņemot vērā lielos humānās krīzes mērogus, mums jāmobilizē visi naudas avoti," sacījusi S. Malmstrēma. Francija jau pirmdien uz Bengazi pilsētu, kas ir M. Kadafī pretinieku kontrolē, nosūtīja divas lidmašīnas ar medikamentiem, uz Lībiju devušies arī vairāki desmiti franču mediķu.
Savukārt pats M. Kadafī, kuram lojālo spēku kontrolē ir vairs tikai galvaspilsēta Tripole un tās tuvējā apkaime, kā arī nomaļi poligoni valsts dienvidos, šķiet, joprojām ir pārliecināts par savu uzvaru. Pirmdien sniegtā intervijā televīzijas kompānijai ABC viņš smejoties sacīja, ka negrasās atkāpties no amata. "Tauta mani mīl. Viņi ir gatavi mirt, lai mani aizsargātu," sacījis M. Kadafī, apšaubot ziņas par nemieru mērogu un nemiernieku panākumiem.