Optimistiskās prognozes, kas ar pārliecību runāja par ātru un vieglu uzvaru, Ukrainai uzsākot ilgi gaidīto pretuzbrukumu, ir aprāvušās, raksta “The Times”.
Abām pusēm karš izvērtās par nogurdinošu darbu. Tāpat kā Krievija, arī Ukraina tagad lielā mērā ir atteikusies no drosmīgajiem solījumiem par nenovēršamu triumfu. Tā vietā tiek runāts par atsevišķu ciematu ieņemšanu, par panākumiem, ko guvuši kājnieki - raksta “The Times”.
Ukrainā un Rietumos arvien vairāk sāk saprast, ka viņiem ir jāsāk strādāt jaunā, garākā laika posmā. Kā teica kāda ASV amatpersona: "Mēs vēl neesam aizvēruši 2023. gada grāmatu, bet jau sākam domāt par 2024. gadu."
Ukraiņi atzīst, ka pretuzbrukums it kā nav noritējis pēc plāna, un viņi nav sasnieguši cerēto progresu. Bet tas nenozīmē, ka pretuzbrukums neizdevās, jo teritorija tika atbrīvota un Krievijas spēki tika nopietni degradēti.
Tomēr izredzes uz lielu izrāvienu dienvidu frontē, kas sadalītu Krievijas spēkus divās daļās un izolētu Krimu, sarūk, raksta “The Times” analītiķi.
“Tas bija sagaidāms,” piebilst raksta autori. “Neskatoties uz daļu no Rietumu aprīkojuma un apmācības, armija dažos mēnešos nereformējas. Ukraiņi savā ziņā ir iestrēguši starp savu veco padomju karadarbību un jauno, rietumniecisko.”
Kāds amerikāņu armijas virsnieks, kurš piedalījās Ukrainas mācībās, ar aizkaitinājumu atzina: "NATO gaidīja brīnumus, un ukraiņi tos solīja. Taču ar optimismu karot nevar."
Artilērijas karš joprojām ir izšķirošs. Kopumā krievi joprojām šauj vairāk, bet ukraiņiem tagad ir labāki ieroči.
Tikmēr sākās savstarpējas apsūdzības. Ukrainas neapmierinātību izraisīja Vācijas izteikumi, ka progresa trūkums ir saistīts ar to, ka tā nav spējusi pielietot Rietumu mācības. Lai gan Ukrainas bruņotie spēki diez vai varēja piemērot Rietumu doktrīnu, kas balstīta uz uguns pārākumu un gaisa pārākumu, ja viņai nebija neviena, nedz viena, nedz otra, atzīmē “The Times.”
Pasaulei šobrīd nav cerību, raksta “The Times”. Problēma ir tā, ka neviena no pusēm nav gatava jēgpilnām sarunām.
Kijiva uzskata, ka sarunas būs labākas, kad tā atbrīvos lielāko daļu teritorijas un sāks Krimas aplenkumu. Maskava ir pārliecināta, ka šogad spēs izturēt pretuzbrukumu, un cer, ka strupceļš liks Rietumiem divreiz padomāt par neierobežotu atbalstu Ukrainai. Turklāt daži Krievijas stratēģi (un Rietumu analītiķi) paredz, ka Donalds Tramps nākamgad varētu atgūt Balto namu, un paredz, ka ASV varētu atkāpties no kara.
"Līdz ar to kļūst skaidrs, ka šis karš tiks izvērsts ilgākā un sīvākā režīmā,” spriež “The Times”.
Tikmēr Krievijas ekonomika pārkarst. Lai gan Maskavai ir izdevies apiet dažus ražošanas šķēršļus, tostarp Irānas bezpilota lidaparātu kamikadzes iekšzemes ražošanu, tā nevar atgriezt sagrauto ieroču ražošanas sistēmas pat tuvu to iznīcināšanas ātrumam.
Turklāt Krievijas prezidents Putins joprojām šaubās par kārtējo rezervistu mobilizāciju. Militāristi vēlējās, lai tā jau tiktu sākta, taču pirms septembrī gaidāmajām reģionālajām vēlēšanām Kremļa politiskie menedžeri, šķiet, ir pārliecinājuši Putinu atlikt nepopulāro un graujošo darbību līdz ziemai. Tas saīsinās treniņu laiku pirms nākamās vēlēšanu sezonas sākuma, taču Putinu pagaidām vairāk satrauc riski, kas apdraud viņa paša amatu.
“The Times” atzīmē, ka viss ir atkarīgs no ukraiņu spējas cīnīties ilgtermiņā. Paturot prātā, ka ir redzamas iespējamā kara noguruma pazīmes, jo kļūst arvien grūtāk savervēt vai iesaukt karavīrus, kā arī Rietumu gatavību atbalstīt Ukrainu.
"Kijivas perspektīvas joprojām izskatās labākas, taču ikviens, kurš cerēja vai gaidīja kara beigas šogad, visticamāk, būs vīlies. Gluži pretēji, ir pienācis laiks visām iesaistītajām pusēm nopietnāk padomāt par saviem ilgtermiņa kara plāniem,” rezumē “The Times”.