Ukrainas izglītības un zinātnes ministrs Oksens Lisovijs nācis klajā ar paziņojumu, ka ukraiņu skolēniem varētu būt jauns priekšmets - viņiem tiks mācīts vadīt dronus. Par to sīkāk raksta ziņu portāls UNIAN.
Augusta sākumā Ukrainas izglītības un zinātnes ministrs Oksens Lisovijs savā Facebook lapā paziņoja par darbu pie skolas disciplīnas "Ukrainas aizsardzība" aktualizēšanas.
Pēc viņa teiktā, skolēni paši lūdz apmācības par pirmo palīdzību, mīnu drošību, orientēšanos apvidū un dronu vadīšanu.
No septembra plānots uzsākt "pilotprojektu" par skolēnu apmācībām dronu vadīšanai.
"Lai pilotprojekts noritētu veiksmīgi, veiksim apmācības skolotājiem. Šim nolūkam piesaistām starptautiskas un sabiedriskās organizācijas, kuras var veikt apmācīnas ar bezpilota lidaparātu simulatoriem, topogrāfijā, pirrmajā medicīniskajā palīdzībā un traumu profilaksē," rakstīja Lisovijs.
Mūsdienu Krievijas un Ukrainas karš ir tehnoloģisks. Pēdējā laikā to pat dēvē par "dronu karu". Bezpilota lidaparātu skaita palielināšana ir viens no jautājumiem, pie kā pēdējā laikā aktīvi strādā Ukrainas Aizsardzības spēki.
"Ikdienā tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, ko pavēlniecība izskata visās sanāksmēs," sacīja Ukrainas Bruņoto spēku Austrumu grupas pārstāvis Serhijs Čerevatijs.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas bruņotajos spēkos strādā īpaši speciālisti, lai iznīcinātu Krievijas bezpilota lidaparātus.
"Pretdronu tīkli darbojas, darbojas elektroniskā karadarbība. Tagad ir pastiprināta uzmanība uz mūsu spēku izvietošanu. Mēs nevaram vienmēr atklāti runāt par detaļām. Patiesībā katru dienu var redzēt, kā mūsu droni strādā.”
Daži Ukrainas "dronu piloti" dažu mēnešu laikā var iznīcināt vairāk nekā 50 Krievijas bruņutehnikas vienības, un viena Ukrainas vienība ik dienu iznīcina līdz pat ducim krievu transportlīdzekļu.
"Bet ar katru dienu kļūst grūtāk. Ienaidnieks mācās, labi slēpjas, labi maskējas... Iepriekš krievi cīnījās ļoti pavirši, bet tagad pacēla savu līmeni,” viņš atzīmēja.
Turklāt svarīgi ir ne tikai apmācīt dronu operatorus, bet strādāt pie flotes tūlītējas papildināšanas.
"Droni ir vajadzīgi visiem. Kājniekiem, izlūkošanai, artilērijai tie ir kā gaiss. Bet “Mavik” drona dzīve ir 10 lidojumi, un jāpērk jauns. Lido zemu, viegli notriekt,” Čerevatijs komentēja
Ar līdzīgām domām dalās arī gaisa skauts un instruktors Ihors Lucenko - viņš uzskata, ka svarīgi ir ne tikai mācīt skolēnus praktizēt ar bezpilota lidaparātiem, bet gan raisīt viņu interesi par šo tēmu kopumā. "Es absolūti neticu, ka skolas bāzē kāds spēs ieaudzināt dronu mīlestību... Tas ir nereāli. Bet teorētiski varēs parādīt dažas elementāras lietas," sacīja Lucenko.
Viņaprāt, diez vai tā varētu kļūt par "kaut kādu īstu izglītību, kas tiešām dos kādas prasmes, kuras vēlāk kaut kur pielietot.”
"Skola nav tā vieta, kur notiek kaut kāds tehnoloģisks, intelektuāls un citāds progress. Bet zēni un meitenes to izmēģinās, un kāds neliels procents sapratīs, ka viņiem tas ir interesanti, un turpinās attīstīties,” stāstīja instruktors.
Tam, viņaprāt, tieši skolās varētu izveidot e-sportam tuvus formātus - lidošana uz simulatoriem, dažādu spēļu uzdevumu izpilde, sacensības un tā tālāk.
"Patiesībā, ja mēs runājam tieši par drona vadību, dažu uzdevumu veikšanu ar pašu dronu, tad tas patiesībā ir e-sports. Dronu vadīšana ir viens no e-sporta veidiem. Un procentuālais spēlētāju skaits starp bērniem, kuri ir spējīgi, ir daudz lielāks nekā pieaugušajiem. Dronu vadīšana, dronu akrobātika bērniem tiešām ir daudz tuvāka Bet no datorspēles līdz realitātei ir ļoti garš ceļš: tā ir taktiskā domāšana, tā ir spēja saprast kartes, saprast telpu kā tādu, saprast taktiku," atzīmēja instruktors.
Ihors Lucenko uzskata, ka daļa no izglītības un zinātnes ministra priekšlikumiem par jaunu disciplīnu apguvi skolēniem būtu jāapvieno ar citiem priekšmetiem. Piemēram, dronu vadību var apvienot ar informātiku.
Savukārt psiholoģe, psihoterapeite Olha Golubitska uzskata, ka, visticamāk, var būt kāds vecuma ierobežojums, vai arī bērnam jābūt kādām rakstura iezīmēm vai spējām, pēc kurām ir vērts atlasīt audzēkņus apmācībai. Galu galā maz ticams, ka visi skolēni tiks mācīti vadīt dronus.
Viņasprāt, ideja mācīt bērniem lidot ar droniem nav slikta, un no psiholoģiskā viedokļa tā var būt noderīga.
"Ja tas tiek pasniegts kā iespēja pārvaldīt situāciju vai to ietekmēt, tas var būt diezgan izdevīgi no psiholoģiskā viedokļa. Jo bērni jutīs, ka viņi var kaut ko darīt,” viņa sacīja un piebilda, ka šobrīd ir ļoti grūti dzīvot bezpalīdzības stāvoklī - ka tu kaut ko nezini vai nevari kaut ko ietekmēt.
“Iespējams, skolniekiem mācīt lidot ar bezpilota lidaparātiem tiešām nav slikta doma. Taču ļoti vēlos, lai viņiem iegūtās zināšanas nebūtu jāpielieto praksē, jo viņu vecāki nodrošinās uzvaru pār ienaidnieku.”