Zviedriju un Norvēģiju skārusi vētra "Hanss"; no sliedēm noskrējuši divi pasažieru vilciena vagoni

© Scanpix

Zviedriju un Norvēģiju pirmdien skārusi vētra "Hanss", kas atnesusi spēcīgu lietu un pērkona negaisus, izraisījusi plūdus un satiksmes traucējumus.

Zviedrijas Jēvleborjas lēnē spēcīgā lietus rezultātā nobruka dzelzceļa uzbērums, kā rezultātā no sliedēm noskrēja divi pasažieru vilciena vagoni. Negadījumā ievainojumus guvuši trīs cilvēki.

Zviedrijā svētdien tika reģistrēti vairāk nekā 25 000 zibens spērienu. Malmē uz neilgu laiku bez elektrības palika vairāk nekā 5000 klientu, ziņoja mediji. Vesternorlandes lēnē applūda mājas un ēku pagrabi.

Arī Norvēģijas meteorologi prognozē laikapstākļu pasliktināšanos, pieļaujot, ka "Hanss" varētu kļūt par vienu no spēcīgākajām vētrām pēdējos 25 gados.

Norvēģijas Meteoroloģijas institūts izsludinājis brīdinājumus par bīstamiem laikapstākļiem lielā daļā valsts dienvidu. Vairākās pašvaldībās iespējami arī zemes noslīdējumi.

Varasiestādes ieteikušas cilvēkiem strādāt no mājām.

Pasaulē

Jau ceturto mēnesi kā Ukraina aizliegusi savos dzelzceļa tīkos izmantot Baltijas valstu vagonus. Par šo diskriminējošo lēmumu valsts uzņēmums “Ukrainas dzelzceļš” pat nav uzskatījis par vajadzīgu oficiāli informēt vagonu īpašniekus. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka no nodokļu maksātāju naudas dotētais “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par zaudējumiem Ukrainā nav informējis savu saimnieku Satiksmes ministriju. Ja Neatkarīgā nesāktu uzdot jautājumus par šo nedraudzīgo Ukrainas žestu, joprojām neziņā par notikušo būtu gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas, gan arī premjere Evika Siliņa.