Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) dalībvalstu bruņoto spēku štābu priekšnieki sanāksmē Nigērijas galvaspilsētā Abudžā piektdien vienojušies par plānu iespējamai intervencei Nigērā, kur valdošā hunta nav izpildījusi ECOWAS prasību pēc pagājušajā mēnesī notikušā militārā apvērsuma atjaunot konstitucionālo kārtību.
"Ir izstrādāti visi elementi, kas tiks iekļauti jebkurā iespējamā intervencē, tostarp nepieciešamie resursi, kā arī tas, kā un kad mēs izvietosim spēkus," sacīja ECOWAS politisko, miera un drošības jautājumu komisārs Abdelfato Musa.
"Mēs vēlamies, lai diplomātija darbotos, un mēs gribam, lai [huntai] tiktu nepārprotami nodots vēstījums, ka mēs dodam tai visas iespējas mainīt to, ko tā ir izdarījusi," viņš piebilda.
ECOWAS dalībvalsts Nigērijas prezidents Bola Tinubu lūdzis šīs valsts parlamenta augšpalātai Senātam dot atļauju Nigērijas bruņotajiem spēkiem veikt intervenci Nigērā, ziņo Nigērijas mediji.
Jau ziņots, ka Nigērā 26.jūlijā notika militārs apvērsums, kurā tika gāzts 2021.gadā ievēlētais prorietumnieciskais prezidents Mohameds Bazums.
Pēc puča Nigērā notikušas vairākas demonstrācijas, kuru dalībnieki nesa Krievijas karogus un pauda atbalstu šīs valsts diktatoram Vladimiram Putinam.
ECOWAS dalībvalstu līderi svētdien deva Nigēras huntai nedēļu laika, lai tā atteiktos no varas un atjaunotu amatā Bazumu, kā arī brīdināja, ka pretējā gadījumā var tikt izmantots spēks, lai atjaunotu konstitucionālo kārtību. ECOWAS arī noteica ekonomiskās sankcijas Nigērai un apturēja tās dalību organizācijā.
Hunta ceturtdien paziņoja, ka tā atbildēs uz jebkādu iespējamu ECOWAS militāru rīcību.
Līdz šim Nigērai bijusi būtiska loma Rietumu stratēģijā cīņā pret džihādistu sacelšanos, kas kopš 2012.gada turpinās Sāhelas reģionā. Nigērā ir izvietoti 1500 Francijas un 1000 ASV karavīri.
Pēdējā laikā Krievija cenšas pastiprināt savu ietekmi Āfrikā un vairāku šī kontinenta valstu režīmi izmanto algotņu grupējuma "Vagner" pakalpojumus.