Nigēras hunta ceturtdienas vakarā paziņoja, ka tā atbildēs uz jebkādu iespējamu Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas (ECOWAS) militāru rīcību, kuras nolūks būtu atjaunot konstitucionālo kārtību Nigērā.
ECOWAS ir draudējusi izmantot spēku, ja hunta neatjaunos amatā gāzto prezidentu Mohamedu Bazumu. Bloka dalībvalstu bruņoto spēku štābu priekšnieki trešdien sāka trīs dienu konsultācijas Nigērijas galvaspilsētā Abudžā.
"Jebkura agresija vai agresijas mēģinājums pret Nigēras valsti izraisīs tūlītēju un neizziņotu Nigēras Aizsardzības un drošības spēku atbildi, kas būs vērsta pret kādu [bloka] dalībvalsti," bija teikts valsts televīzijā nolasītajā pučistu paziņojumā, kurā piebilsts, ka tas neattiecas uz Mali un Burkinafaso, kuras neatbalsta ECOWAS nostāju.
Hunta arī pavēstīja, ka lauž sadarbības līgumus ar bijušo koloniālo metropoli Franciju drošības un aizsardzības jomā.
Līdz šim Nigērai bijusi būtiska loma Rietumu stratēģijā cīņā pret džihādistu sacelšanos, kas kopš 2012.gada turpinās Sāhelas reģionā. Nigērā ir izvietoti 1500 Francijas un 1000 ASV karavīri.
Jau ziņots, ka Nigērā 26.jūlijā notika militārs apvērsums, kurā tika gāzts 2021.gadā ievēlētais prorietumnieciskais prezidents Mohameds Bazums.
Pēc puča Nigērā notikušas vairākas demonstrācijas, kuru dalībnieki nesa Krievijas karogus un pauda atbalstu šīs valsts diktatoram Vladimiram Putinam, kā arī pauda negatīvu attieksmi pret Franciju.
ECOWAS dalībvalstu līderi svētdien deva Nigēras huntai nedēļu laika, lai tā atteiktos no varas un atjaunotu amatā Bazumu, kā arī brīdināja, ka pretējā gadījumā var tikt izmantots spēks, lai atjaunotu konstitucionālo kārtību. ECOWAS arī noteica ekonomiskās sankcijas Nigērai un apturēja tās dalību organizācijā.
Tomēr par atšķirīgu nostāju paziņojušas ECOWAS dalībvalstis Mali un Burkina Faso, kurās arī valda miitāri režīmi un kuru dalība organizācijā tādēļ arī ir apturēta. Tās uzsvērušas, ka citu valstu militāra spēka izmantošana Nigēras huntas gāšanai tiks uzskatīta par kara pieteikumu šīm abām valstīm, kuru režīmi ir draudzīgi Kremlim.
Pēdējā laikā Krievija cenšas pastiprināt savu ietekmi Āfrikā un vairāku šī kontinenta valstu režīmi izmanto algotņu grupējuma "Vagner" pakalpojumus.
