Ukrainas kara 525. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:10]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2. augustā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:10. Krievijas Augstākā tiesa trešdien noraidījusi pazīstamā pētnieciskā žurnālista Ivana Safronova apelāciju pret viņam piespriesto 22 gadu cietumsodu par valsts nodevību.

33 gadus vecais Safronovs strādāja neatkarīgajos laikrakstos "Kommersant" un "Vedomosti". Viņš rakstīja gan par politiku, gan par militāriem jautājumiem un Krievijas kosmosa programmām.

Safronovs tika aizturēts 2020.gada jūlijā. Tobrīd viņš jau bija aizgājis no žurnālistikas un ieņēma Krievijas kosmosa uzņēmuma "Roskosmos" vadītāja padomnieka amatu.

Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) apsūdzēja Safronovu, ka viņš vācis slepenu informāciju par Krievijas armiju, aizsardzības nozari un drošību un nodevis Čehijas slepenajam dienestam.

20:35. Pēc labojumu apstiprināšanas parlamentā, Polijas prezidents Andžejs Duda trešdien parakstījis pretrunīgi vērtēto Krievijas ietekmes novēršanas likumu, apstiprinājis prezidenta birojs.

Iepriekš pieņemto likuma versiju asi kritizēja gan opozīcija, gan Eiropas Savienība (ES) un ASV, apgalvojot, ka tā patiesais mērķis esot vērstiem pret opozīcijā esošajiem politiķiem pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām.

Likumu maijā ierosināja valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), un kritiķi apgalvo, ka tā galvenais mērķis esot bijušais premjerministrs Donalds Tusks, kas pārstāv opozīcijā esošo liberāli konservatīvo partiju "Pilsoniskā platforma" (PO).

19:00. Pāvests Francisks trešdien, sākot piecu dienu vizīti Portugālē, aicinājis Eiropu kļūt par "tiltu un miera uzturētāju", lai izbeigtu karu Ukrainā. Savā pirmajā runā Portugāles vizītes laikā Francisks amatpersonām un diplomātiem sacīja, ka Eiropai būtu jājautā sev, kurp tā dodas, ja tā "nerāda pasaulei miera ceļus, radošus veidus, kā izbeigt karu Ukrainā". "Jo pasaulei ir vajadzīga Eiropa, īstā Eiropa. Tai ir vajadzīga Eiropas kā tilta un miera uzturētājas loma," viņš piebilda

18:10. Krievijas karaspēkam naktī uz trešdienu ar droniem uzbrūkot Ukrainas Donavas ostām, tur izraisījušies ugunsgrēki un bojāti gandrīz 40 000 tonnu graudu, paziņojis Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs.

Atsaucoties uz avotu, ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, ka Krievijas dronu triecienā Izmajilā pie Donavas nodarīti nopietni postījumi. Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi" ziņoja, ka būtiski postījumi nodarīti daudzstāvu administratīvajām ēkām.

17:02. Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paudis viedokli, ka Krievija cenšas izmantot militāros režīmus Āfrikā kā bandiniekus globālajā šaha spēlē.Krievija prezidenta Vladimira Putina vadībā ar nepatiesu propagandu ir uzkurinājusi nesenos militāros dumpjus Āfrikā, gūstot labumu no militāro režīmu izveidošanās ar saviem privātajiem kaujiniekiem, otrdienas vakarā blogā norādīja Borels.

15:02 Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien telefonsarunā vienojušies par Putina vizīti Turcijā, paziņoja Erdogana preses dienests.

"Paziņojot, ka Krievijas un Ukrainas kara laikā nevajadzētu spert nekādus soļus, kas varētu saasināt spriedzi, prezidents Erdogans uzsvēra Melnās jūras iniciatīvas nozīmi, kuru viņš uzskata par "miera tiltu"," teikts preses dienesta paziņojumā.

Erdogans telefonsarunas laikā arī sacījis, ka graudu cenas, kas kritās par 23%, kamēr bija spēkā "labības darījums", pēdējo divu nedēļu laikā ir pieaugušas par 15%.

Jau ziņots, ka 17.jūlijā Krievija izstājās no starptautiskā "labības darījuma", kas kuģiem ar Ukrainas labības kravām garantēja drošu ceļu Melnajā jūrā. Kopš izstāšanās Krievija vairākkārt apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētas un ostu infrastruktūru.

Kopš pagājušās vasaras, kad ar Turcijas starpniecību tika panākta vienošanās par drošu labības izvešanu, Ukraina eksportēja apmēram 33 miljonus tonnu labības un pārtikas produktu.

14.26. Vismaz 81 Krievijas oligarhs, kas iekļauti žurnāla "Forbes" veidotajā 200 bagātāko krievu sarakstā, atklāti piedalījušies piegāžu nodrošināšanai Krievijas armijai, teikts izdevuma "Projekt" veiktajā pētījumā.

"Projekt" dati liecina, ka 80 no šiem oligarhiem šobrīd pakļauti rietumvalstu sankcijām. Taču tikai 14 no viņiem nonākuši visu Ukrainas sabiedroto valstu noteikto sankciju sarakstos, bet 34 personas pakļautas tikai Ukrainas piemērotajām sankcijām.

13.38. Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien pavēstīja par karaflotes manevru sākšanu Baltijas jūrā.

12.43. Ukrainas karaspēks Bahmutas rajonā izsitis ienaidnieku no pozīcijām uz dienvidiem no Andrijivkas, trešdien pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs. "Bahmutas virzienā mūsu karaspēks turpina īstenot uzbrukuma darbības uz dienvidiem no Bahmutas," teikts paziņojumā.

11.32. Atsaucoties uz avotu, ziņu aģentūra "Reuters" vēsta, ka nule notikušajā Krievijas dronu triecienā Izmajilā pie Donavas nodarīti nopietni postījumi.

Mediji iepriekš ziņoja, ka Izmajilā nodarīti postījumi jūras stacijai un Donavas kuģniecībai.

10.32. Naktī uz trešdienu Krievija Ukrainai uzbrukusi ar droniem "Shahed", un 23 no tiem ukraiņu karavīriem izdevies notriekt, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. "'Šahedi tika raidīti no trim virzieniem - Kurskas, Primorskoahtarskas (Krievija), Čauda (Krima)."

"Vairums šahedu iznīcināti Kijivas un Odesas apgabalos," teikts paziņojumā.

10.21. Krievijas kodoluzbrukums Ukrainai tiks uzskatīts par uzbrukumu NATO, brīdināja ietekmīgais ASV senators Lindsijs Greiems.

Ar brīdinājumu senators nāca klajā pēc tam, kad bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs bija paudis, ka Krievijai būs jāpielieto kodolieroči, ja Ukrainas karaspēks apdraudēs Krievijas teritoriju.

09.56. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 247 230 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4217 tankus, 8213 bruņutransportierus, 4866 lielgabalus, 700 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 463 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 311 helikopterus, 4042 bezpilota lidaparātus, 1347 spārnotās raķetes, 7349 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 718 specializētās tehnikas vienības.

09.12. Krievijā otrdien atkal notikuši mēģinājumi aizdedzināt kara komisariātus - Nahodkā, Sestroreckā, Stavropolē, Maikopā un Išimbajā, vēsta "Telegram" ziņu kanāls "Baza".

Baškortastānā Išimbajas pilsētā aizturēta 18 gadus veca veikala "Bērnu pasaule" pārdevēja. Viņa aplējusi kara komisariāta durvis ar degmaisījumu, tās aizdedzinājusi un mēģinājusi slēpties. Līdzīgi mēģinājumi notikuši Maikopā un Sestroreckā. Arī tur kara komisariātus aizdedzināt centušās sievietes.

08.13. Krievijas agresijas gaitā ukraiņu skaits, kas zaudējuši vienu vai vairākas ekstremitātes, sasniedzis 20 000 līdz 50 000, un šie skaitļi pielīdzināmi Pirmā pasaules kara apjomiem, vēsta amerikāņu laikraksts "Wall Street Journal".

07.10. Lidsabiedrība "Turkmenistan" no 1.augusta pārtraukusi lidojumus no Ašhabadas uz Maskavu un atpakaļ, pavēstīja uzņēmums.

Lēmumu lidsabiedrība skaidro ar "situāciju gaisā Maskavas gaisa zonā, kā arī ņemot vērā risku izvērtējumu lidojumu drošības garantēšanas labā," teikts Turkmenistānas uzņēmuma paziņojumā.

06.40. Krievijas karaspēkam naktī uz trešdienu ar droniem uzbrūkot Ukrainas Donavas ostām, tur izraisījušies ugunsgrēki un nodarīti postījumi elevatoram, pavēstīja Odesas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Kipers.

"Atbilstoši situācijai plkst.5.30 nav ziņu par cietušajiem," platformā "Telegram" paziņoja apgabala vadītājs.

05.40. Ukrainas pretgaisa aizsardzība naktī uz trešdienu Kijivā notrieca vairāk nekā 10 Krievijas trieciendronus "Shahed", un līdz ar to notriekti visi droni, kas tika raidīti pret Ukrainas galvaspilsētu, paziņoja Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.

01.51. Uz Ukrainas Ārlietu ministriju otrdien tika izsaukts Polijas vēstnieks saistībā ar Polijas prezidenta kancelejas amatpersonas izteikumiem, vainojot Kijivu nepateicībā.

Polijas prezidenta kancelejas ārpolitikas biroja vadītājs Marcins Pšidačs pirmdien kritizēja Ukrainu par tās negatīvo reakciju uz Polijas aicinājumu Eiropas Savienībai (ES) pagarināt Ukrainas labības importa aizliegumu Polijā un vēl četrās bloka valstīs.

00.10. Vāgneriešu 14. kolonna jau ieradusies Baltkrievijā, vēsta pravda.com.ua.

00.05. Maskavā noticis sprādziens rūpnīcā, kur ražo un remontē iekārtas Krievijas armijai. Rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks, vēsta UNIAN.

Pasaulē

Tūkstošiem Donalda Trampa izdotās Bībeles "Dievs, svētī ASV" eksemplāru tika iespiestas valstī, kuru bijušais ASV prezidents vairākkārt apsūdzējis par amerikāņu darbavietu zagšanu un iesaistīšanos negodīgā tirdzniecības praksē, proti, Ķīnā, vēsta “The Associated Press”.