Bijušais britu spiegs nosauc nākamos iespējamos Krievijas vadītājus

© Scanpix

Bijušais britu spiegs saka, ka cer, ka Vladimira Putina valdīšana drīz beigsies. Pēc viņa teiktā, Kremļa galva atstās varu "tuvāko gadu laikā", vēsta lrytas.lt.

Kristofers Stīls, kurš no 2006. līdz 2009. gadam bija Lielbritānijas izlūkdienesta MI6 Krievijas filiāles Londonā vadītājs, telekanālam Sky News sacīja, ka Rietumiem ir "jāgatavojas Putina ēras beigām".

Pārtrauktais Vāgnera apvērsums atklāja Krievijas prezidenta kontroles vājās vietas, mudinot Stīlu izklāstīt vairākus iespējamos scenārijus, kas varētu novest pie viņa valdīšanas beigām.

Arvien biežāk izskan runas par Putina veselību, tostarp, ka viņš ir smagi slims ar vēzi. Pēc Stīla teiktā, precīzs slimības raksturs nav skaidrs, taču "ļoti uzticami avoti saka, ka viņš jau kādu laiku ir slims", kas palielina iespēju, ka viņš varētu pēkšņi nomirt.

Stīls arī pieļauj, ka viņu varētu nogalināt, iespējams, iekšēja nodevēja vai ārējas sazvērestības dēļ. Pēc spiega domām, tas būtu sliktākais scenārijs Rietumiem, jo ​​"visas likmes tiktu izslēgtas" un "frakcionēta asinsizliešana", visticamāk, notiktu pirms pēcteča identificēšanas. Kā uzskata Stīls, viens no galvenajiem pretendentiem uz varas pārņemšanu šādā gadījumā varētu būt Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta direktors Aleksandrs Bortņikovs.

Pēc iebrukuma Ukrainā Putins uzskatīja, ka iespējama ātra uzvara, taču realitāte izrādījās pavisam citāda. Ambīcijas pārņemt visu valsti bija nepamatotas, un cīņas turpinās joprojām.

Pēc Stīla domām, Ukrainas pretuzbrukuma lēnā virzība Putinam varētu būt devusi zināmu "elpošanas telpu", taču šajā situācijā būtisku lomu spēlē satraukums par sankciju pastiprināšanu Krievijas ekonomikai un oligarhiem.

"Ja nepieciešams, tiks sperts vardarbīgs solis, lai nogalinātu vai gāztu Putinu un aizstātu viņu ar citu, bet tādu, kurš būs distancēts no kara un būtu gatavs risināt sarunas ar Rietumiem, lai to izbeigtu," viņš sacīja. Viens no iespējamiem pēctečiem, pēc bijušā britu spiega domām, ir "uzlecošā zvaigzne", Tulas apgabala gubernators Aleksejs Djumins. Citi ir oligarhs Igors Sečins, saukts par "Dārtu Veideru", un bijušais Krievijas premjerministrs Viktors Zubkovs. Iespējams arī, ka kontroli varētu pārņemt drošības dienestu nacionālisti, kuri ir zaudējuši uzticību Putinam, bet vēlas turpināt cīņu.

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilgas varas un pieaugoša spiediena, beidzot 70 gadus vecais Putins pats varētu nolemt, ka ir pienācis laiks atkāpties no amata un nekandidēt nākamajās vēlēšanās, kas paredzētas 2024. gadā. Stīls saka, ka vēlēšanas Putinam dod "potenciālu bēgšanas ceļu" un ka Putins var izvēlēties atbalstīt tādu pēcteci kā Dmitriju Patruševu, Krievijas Drošības padomes sekretāra dēlu, vai Djuminu. Kāda bijusī MI6 amatpersona saka, ka, ja viens no šiem nāktu pie varas, tas nozīmētu "mazas izmaiņas vai nekādas izmaiņas karā pret Ukrainu, bet vismaz Rietumiem būtu darīšana ar Krievijas līderi, kurš nav pierādījis sevi kā neuzticams, melis un nav apsūdzēts kara noziegumos”.

Sava atkāpšanās līguma ietvaros Putins var arī pieprasīt imunitāti sev un savai ģimenei, līdzīgi kā to izdarīja 1999. gadā, kad varu nodeva bijušais prezidents Boriss Jeļcins.

Pēc Stīla domām, vēl viena hipotētiskā versija būtu valsts galveno bruņoto spēku augsta ranga virsnieku organizēta sazvērestība, kas bija "vīlušies par neveiksmēm un sakāvēm Ukrainā".

Viņaprāt, tas nozīmētu, ka "nemainīsies ne karš, ne Krievijas ārpolitika", taču varētu izveidoties pārejas režīms, kurā prezidents būtu tikai figūra. Tomēr, lai gan šāda iespēja ir iespējama, viņš šādu scenāriju vērtē kā "ļoti maz ticamu". Stīls piebilda: "Manuprāt, galvenie vadības darbinieki tagad ir ļoti noraizējušies. Ne tikai bruņotajos spēkos, kur ģenerāļi atklāti kritizē Putinu un Kremli par kara atbalstīšanu, kas ir kaut kas nedzirdēts, bet kopumā pašreizējās Krievijas trajektorijas dēļ - to vada prezidents, kurš apsūdzēts kara noziegumos.”

Vēl viens mazāk ticams veids, kā gāzt Putinu, būtu nacionālistu, piemēram, “Vāgnera” vadītāja Jevgeņija Prigožina sacelšanās vai ieslodzītā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāju rīcība. Bijušais spiegs saka, ka tas būtu "ļoti neparedzami un potenciāli asiņaini īstermiņā".

Pasaulē

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka brīdinājusi spīdzināšanā iesaistītos gāztā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atbalstītājus nemeklēt patvērumu Vācijā, sakot, ka pret viņiem tiks vērsta visa likuma bardzība.

Svarīgākais