Ukrainas kara 520. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:48]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 28. jūlijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:48. Eiropai būtu jāturpina atbalstīt Ukraina, tai skaitā caur Ukrainas atjaunošanas instrumentiem, šodien Eiropas Savienības (ES) pētniecības ministru sanāksmē Santanderā, Spānijā pauda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga.

Spānija kā ES prezidējošā valsts aicināja pētniecības ministrus padziļināti apspriest tēmas par zinātnes diplomātiju un "Apvārsnis Eiropa" stratēģisko plānošanu 2025.-2027.gadā.

Diskusijā par zinātnes diplomātiju Reinberga uzsvēra, ka tādi ģeopolitiski izaicinājumi kā Krievijas iebrukums Ukrainā liek pārskatīt Eiropas pieeju zinātnes diplomātijai, nodrošinot, ka ES un dalībvalstu līmenī tiek pārtraukta visa zinātniskā sadarbība ar organizācijām Krievijā un Baltkrievijā.

21:16. Eiropas Savienība (ES) piektdien piemērojusi sankcijas vēl 12 Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, kas saistītas ar valdības izvērsto dezinformācijas kampaņu par Maskavas uzsākto karu pret Ukrainu, izmantojot viltotas mediju tīmekļa vietnes.

"Mēs vēršamies pret tiem, kas veic manipulācijas ar informāciju (..) plašākas Krievijas hibrīdkara kampaņas ietvaros pret ES un tās dalībvalstīm," paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

ES norāda, ka dezinformācijas kampaņas "Pēdējās uzticamās ziņas" mērķis ir "sagrozīt informāciju un izplatīt propagandu, lai atbalstīti Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu".

Tās ietvaros tikušas izmantotas viltotas Rietumu nacionālo mediju un valdību tīmekļa vietnes.

20:23. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumu, kas nosaka jaunus datumus trim svētkiem - Ziemassvētkiem, Ukrainas valstiskuma dienai un Ukrainas aizstāvju dienai, teikts paziņojumā parlamenta tīmekļa vietnē.

Runa ir par izmaiņām Darba likumu kodeksa 73.pantā. Tas piektdien nodots atpakaļ ar prezidenta parakstu.

Likumā paredzētas svētku dienu datumu izmaiņas.

Ziemassvētki ir 25.decembrī, nevis 7.janvārī, Ukrainas valstiskuma diena - 15.jūlijā, nevis 28.jūlijā, bet Ukrainas aizstāvju diena - 1.oktobrī, nevis 14.oktobrī.

25.decembris būs brīvdiena.

Kā teikts paskaidrojuma piezīmēs, Ukrainas tautai ilgu laiku uzspiesta Krievijas ideoloģija teju visās dzīves jomās, arī attiecībā uz Jūlija kalendāra ievērošanu un Ziemassvētku svinēšanu 7.janvārī.

19:10. Krievijā Pievolgas reģiona Samarā noticis sprādziens naftas pārstrādes rūpnīcā, platformā "Telegram" pavēstījis Krievijas Valsts domes deputāts Aleksandrs Hinšteins.

Rūpnīcā esot novietots spridzeklis, apgalvo deputāts. Nopietnu postījumu nav, neviens nav cietis.

Samaras apgabala varasiestādes informāciju par sprādzienu nav komentējušas.

Platformā "Telegram" kanāls "112" vēsta, ka rūpnīcā eksplodējis pašdarināts spridzeklis.

17:35. Sprādzienā Taganrogā, Krievijas dienvidos netālu no Ukrainas robežas, ievainoti vismaz 15 cilvēki, piektdien paziņojis Rostovas apgabala gubernators Vasīlijs Golubevs.

Viņš izteicies, ka eksploziju, domājams, izraisījusi raķete.

16:45. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs noņēmis pretī Krievijas vēstniecībai Ukrainas atbalstam izkārto plakātu ar pārveidotu Krievijas prezidenta Vladimira Putina seju, sapludinātu ar galvaskausu, liecina muzeja ieraksts mikroblogošanas platformā "Twitter".

Muzejs norādīja, ka lietus un vēja ietekmē plakāts ir ievērojami bojāts, tādēļ tas noņemts, lai rastu ilglaicīgāku risinājumu gaidāmajiem laika apstākļiem rudenī. Tāpat muzejs akcentē, ka protests nav beidzies - "kopā par Ukrainu, kopā pret Putinu".

Pagājušā gada martā Medicīnas vēstures muzejs pretim Krievijas vēstniecībai plakātu, kura autors ir Krišs Salmanis. Attēls veidots žurnāla "Ir" 2022.gada 3.marta vāka noformējumam. Uz žurnāla to papildināja uzraksts "Ko sēj, to pļausi".

15:00.Krievijas parlamenta augšpalāta apstiprinājusi likumu par obligātajā karadienestā iesaucamo maksimālā vecuma paaugstināšanu no 27 līdz 30 gadiem, ko jau iepriekš bija atbalstījis apakšnams.

Turpmāk iesaukumam obligātajā karadienestā būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Paredzēts, ka jaunais iesaukšanas vecums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Pārejas posma nebūs.

Acīmredzami šo likuma grozījumu mērķis ir nodrošināt vēl vienu papildu lielgabalu gaļas avotu Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu. Ceturtdien sēdē senatori apstiprināja arī citus likumprojektus, kas skar militāro reformu.

Cita starpā tika pieņemti likumi, kas mobilizētajiem un iesauktajiem liedz pamest valsti no pavēstes izsniegšanas brīža un kas paaugstina naudassodus par neierašanos kara komisariātā.

13:20. Ukrainas karaspēks ceturtdien turpināja pretuzbrukuma operācijas vismaz trīs frontes sektoros un dažos posmos guvis panākumus, tajā pat laikā Zaporižjas apgabalā uz dienvidiem no Orihivas ukraiņi būtiskus mehanizētus uzbrukumus nav izvērsuši, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā apskatā par situāciju frontē.

"27.jūlijā Ukrainas karaspēks turpināja pretuzbrukuma darbības vismaz trīs frontes sektoros un ir pavirzījies uz priekšu uz dienvidiem no Bahmutas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu robežas rajonā un Zaporižjas apgabala rietumos," teikts ziņojumā.

11.22. Japāna paplašinājusi sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņojot par jaunu sarakstu, kurā iekļauts arī aizliegums eksportēt elektriskos transportlīdzekļus.

Tokija jau ir iesaldējusi Krievijas privātpersonu un grupu aktīvus un aizliegusi pārdot preces ar Krievijas armiju saistītām organizācijām, kā arī sniegt būvniecības un inženierpakalpojumus

10.07. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 244 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.

09.10. Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras "labības darījuma" jautājums par Ukrainas graudus pārvadājošo kuģu eskortu Melnajā jūrā netiek aktīvi apspriests, paziņoja Baltā nama Nacionālās drošības padomes stratēģisko sakaru koordinators Džons Kērbijs.

"Nē. Pašlaik netiek aktīvi apspriests jautājums par karakuģu ievešanu Melnajā jūrā," viņš sacīja intervijā raidorganizācijai "Voice of America".

Pēc viņa teiktā, ASV un sabiedrotie neapspriež iespēju Melnajā jūrā eskortēt Ukrainas kuģus, kas pārvadā labību.

08.00. ASV tanki "Abrams" Ukrainas kaujas laukā varētu ierasties septembrī, izdevumam "Politico" apliecinājuši cilvēki, kuriem zināma plānošanas gaita.

Plānots, ka augustā daži "Abrams" tanki tiks nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks pabeigta atjaunināšana. Kad šis process būs pabeigts, nākamajā mēnesī uz Ukrainu tiks nosūtīta pirmā "Abrams" tanku partija.

Pentagona amatpersonas iepriekš bija paziņojušas, ka "Abrams" nonāks Ukrainas rokās kaut kad rudenī.

07.02. Ukrainas pasta uzņēmums "Ukrpošta" plāno izlaist pastmarku par godu Ukrainas paukotājai Olgai Harlanai, kura ceturtdien tika diskvalificēta pasaules čempionātā Milānā par atteikšanos paspiest roku pretiniecei no Krievijas.

Par šo ieceri lietotnē "Telegram" paziņoja "Ukrpošta" ģenerāldirektors Ihors Smeļanskis, kurš arī publicēja fotogrāfiju ar jaunās pastmarkas potenciālo dizainu.

"Lūk, šādu marku mums "Ukrpoštā" ierosina izlaist. Mēs, protams, padomāsim, bet pie kaut kā līdzīga jau tiek strādāts - tātad gaidiet augusta sākumā. Bet Olga Harlana ir ļoti laba!" rakstīja Smeļanskis.

06.20. Polija, Lietuva un Latvija ir gatavas slēgt robežas ar Baltkrieviju Krievijas militāro algotņu grupējuma "Vagner" provokāciju gadījumā, britu laikrakstam "The Guardian" paziņoja Polijas iekšlietu ministrs Mariuss Kamiņskis.

Ja uz Polijas, Lietuvas un Latvijas robežām notiks nopietni incidenti ar "Vagner" algotņu piedalīšanos, šīs valstis "noteikti sāks kopīgas darbības", sacīja ministrs.

04.13. ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien pateicās Itālijas premjerministrei Džordžai Meloni par viņas valsts stingro atbalstu Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas agresiju.

Baidens sirsnīgi uzņēma Meloni Baltajā namā, lai gan Baidena administrācija pērn ar bažām bija uztvērusi viņas nākšanu pie varas, kļūstot par pirmo galēji labējo Itālijas valdības vadītāju kopš Otrā pasaules kara beigām.

00.10. Krievija pēc dažiem mēnešiem var izsludināt vispārējo mobilizāciju, uzskata Krievijas opozīcijas līderis un cilvēktiesību aktīvists Vladimirs Osečkins.