Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 22. jūlijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
20:48 Ukraina iznīcinās Krievijas kuģus, ja Krievijas Federācija pēc izstāšanās no tā dēvētā "graudu darījuma" nolems uzbrukt civilajiem kuģiem Melnajā jūrā.
19:08 Ukrainas bruņotie spēki turpina triecienus iebrucēju aizmugurē. Pateicoties tam, Krievijas militārpersonas jau piedzīvo munīcijas badu un samazina apšaudes frontē.
18:10 Krievi turpina aktīvi īstenot ukraiņu bērnu asimilācijas politiku īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās un grauj viņu pašidentifikāciju.
Par to ziņo Nacionālās pretošanās centrs. Jo īpaši iebrucēji nosūtīja vēl aptuveni 100 ukraiņu bērnus uz nometnēm Krievijas Federācijas teritorijā, lai piedalītos tā dēvētajos kultūras un izglītības pasākumos.
17:34 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka sestdien diskutējis ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu par Melnās jūras labības koridora atbloķēšanu.
"Mēs dalījāmies ar vērtējumiem par patlabanējo situāciju Melnajā jūrā un riskiem, ko tā rada globālajai pārtikas drošībai," tviterī sestdien pēc telefonsarunas ar Stoltenbergu paziņoja Zelenskis.
"Mēs ar Stoltenberga kungu arī identificējām prioritāros un nākotnes soļus, kas ir nepieciešami Melnās jūras labības koridora atbloķēšanai un ilgtspējīgai darbībai," norādīja Ukrainas prezidents.
Krievija aizvadītajā nedēļā izstājās no starptautiskā "labības darījuma", kas kuģiem ar labības kravām garantēja drošu ceļu Melnajā jūrā. Kopš izstāšanās Krievija vairākkārt jau apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētas.
16:32 Krievija neizrāda nekādu interesi par miera sarunām, jo Kremļa vadītājs Vladimirs Putins uzskata, ka viņš var "pārdzīvot Ukrainu" un visus tās atbalstītājus.
To Aspenas drošības forumā paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Viņš uzsvēris nepieciešamību no tā atrunāt Krievijas prezidentu, tostarp sniedzot atbalstu Ukrainai.
16:10 Ķīna aicinājusi Ukrainu un Krieviju ātri atsākt labības eksportu, mudinājumu paužot pēc Krievijas lēmuma izstāties no starptautiskās vienošanās, kas sekmēja pārtikas produktu eksportu.
Ķīnas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Gens Šuans piektdien ANO Drošības padomē aicināja ātri atsākt labības un mēslojuma eksportu no Krievijas un Ukrainas.
Pekina cer, kas iesaistītās puses strādās ar ANO struktūrām, lai rastu līdzsvarotu risinājumu visu pušu leģitīmajām bažām, sanāksmē Ņujorkā sacīja Gens.
Ir jānodrošina starptautiskā pārtikas drošība, viņš uzsvēra.
Kopš izstāšanās no "labības darījuma" pagājušajā nedēļā Krievija veikusi vairākus triecienus Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētām.
Maskava norādījusi, ka vēlas Rietumu sankciju mazināšanu, konkrēti - lai tiktu atcelts aizliegums Krievijas bankām izmantot starptautisko norēķinu sistēmu SWIFT, pirms tā piekrīt pagarināt vienošanos.
Eiropas Savienība, kas atbalsta Ukrainas labības eksporta vienošanos, norāda, ka Krievijas labībai un mēslojumam sankciju režīmā noteikts izņēmums un ka vairākas bankas joprojām ir savienotas ar SWIFT.
15:15 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 241 330 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 640 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4140 tankus, 8096 bruņutransportierus, 4629 lielgabalus, 693 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 448 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 310 helikopterus, 3944 bezpilota lidaparātus, 1298 spārnotās raķetes, 7159 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 691 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
14:18 Ukrainas Aizsardzības ministrija norāda, ka visā frontē militārā iniciatīva tagad ir Ukrainas pusē. Tā paziņojis Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Volodimirs Gavrilovs, informē departamenta preses dienests.
"Lai arī ko viņi tagad teiktu, kad krievi mēģināja kaut ko darīt Kupjanskas apgabalā, tas bija izmisīgs mēģinājums kaut kā atraut mūsu spēkus no citiem virzieniem. Bet kopumā visa iniciatīva tagad ir mūsu pusē," sacīja Gavrilovs.
Viņš uzsvēra, ka tas ir svarīgi mūsu partneriem, īpaši militārajā jomā.
12:45 Norvēģija sniegs palīdzību Ukrainai septiņu miljardu eiro apmērā nākamo piecu gadu laikā, lietotnē "Telegram" pavēstīja Ukrainas Valsts robežsardzes dienests.
Par gaidāmo palīdzību paziņoja Norvēģijas vēstniece Ukrainā Helēne Sanda Andersena, tiekoties ar Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta vadību.
Puses arī apsprieda divpusējas sadarbības perspektīvas robežsardzes jomā un tālāku sadarbību, Ukrainai atvairot Krievijas agresiju.
Jūlija sākumā Bulgārijas valdība nolēma pievienoties kopējai munīcijas iepirkšanai Ukrainai saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras (EDA) projektu, kurā jau ir ietvertas 24 ES dalībvalstis un Norvēģija.
12:04 ASV pēc dažām nedēļām sāks apmācīt Ukrainas pilotus iznīcinātāju F-16 vadīšanai, Aspenas drošības forumā paziņoja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans.
Viņš atgādināja, ka līdz šim neviena valsts nav uzņēmusies saistības nosūtīt F-16 uz Ukrainu. Polija un Slovākija tomēr ir piegādājušas Ukrainai 27 iznīcinātājus "MiG-29", lai papildinātu Ukrainas kaujas lidmašīnu parku.
Salivans atzīmēja, ka ASV prezidents Džo Baidens vēl maijā paziņoja, ka ASV atbalstīs kopīgus starptautiskus centienus ukraiņu pilotu sagatavošanā. Apmācība notiks ārpus Ukrainas Eiropas teritorijā un ilgs vairākus mēnešus.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes stratēģisko sakaru koordinators Džons Kērbijs paziņoja, ka Ukrainas Aizsardzības spēki var saņemt lidmašīnas F-16 līdz šī gada beigām, bet tās nevarēs kardināli mainīt situāciju frontē.
11:07 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien izskaidroja, kāpēc Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums notiek lēnāk, nekā iepriekš tika gaidīts.
Zelenskis kā iemeslu minēja to, ka pretuzbrukuma operācija sākusies vēlāk, nekā sākotnēji bija iecerēts.
"Mums bija plāni to sākt pavasarī, bet mēs to nesākām, jo mums nebija pietiekami daudz munīcijas un bruņojuma, nebija pietekami pareizi apmācītas brigādes - pareizi apmācītas šiem ieročiem. Tā kā mēs sākām vēlāk, var teikt - un tā ir patiesība, kam piekrīt visi eksperti - ka tas deva Krievijai laiku mīnēt visu mūsu zemi un uzbūvēt vairākas aizardzības līnijas," Zelenskis ar videokonferences starpniecību paziņoja Aspenas drošības forumā.
Zelenskis atzīmēja, ka okupantiem bija laiks sagatavoties Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumam.
"Protams, viņiem bija nedaudz vairāk laika, nekā vajadzīgs; pateicoties tam, viņi uzbūvēja visas šīs līnijas. Un tiešām, viņi izlika daudz mīnu mūsu laukos. Tāpēc ir lēnāks temps mūsu pretuzbrukuma darbībām. Tomēr Ukrainas bruņoto spēku uzbrukums turpinās un mēs tuvojamies tam momentam, kad darbības varēs uzņemt tempu, jo mēs jau šķērsojam dažus mīnu iecirkņus un atmīnējam šos iecirkņus," paziņoja Zelenskis.
10:32 Krievijas karaspēks naktī uz sestdienu uzbrucis Ukrainai no dienvidaustrumu virziena ar pieciem trieciendroniem "Shahed-136/131", bet Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki tos visus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Turklāt aizvadītās diennakts laikā pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši arī desmit izlūkdronus.
09:59 Krievijas parlaments grib palielināt maksimālo vecumu iesaukšanai obligātajā karadienestā no 27 gadiem līdz 30 gadiem, piektdien paziņoja parlamenta apakšpalātas Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs.
Minimālais iesaukšanas vecums netiks mainīts un arī turpmāk būs 18 gadi, vēstīja ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz Kartapolovu. Iepriekš bija apsvērta minimālā iesaukšanas vecuma palielināšana līdz 21 gadam.
Parlamentam vēl ir jāapstiprina iecerētā iesaukšanas vecuma maiņa, lai to varētu piemērot no nākamā gada pavasara.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau pērn bija norādījis, ka varētu notikt šādas pārmaiņas. Toreiz bija ierosināts paaugstināt gan minimālo, gan maksimālo iesaukšanas vecumu, un novērotāji uzskatīja, ka šāds lēmums ļautu palielināt bruņoto spēku personālsastāvu no pašreizējiem 1,15 miljoniem karavīru līdz 1,5 miljoniem karavīru.
Neatkarīgie mediji norādīja, ka jaunie noteikumi varētu palielināt Krievijas armiju par simtiem tūkstošu jauniesaucamo.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas armija ir zaudējusi lielu skaitu karavīru. Saskaņā ar Ukrainas ziņām Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 240 690 karavīrus.
09:03 Aizsardzības spēki turpina noturēt aizsardzību karstākajos rajonos un turpina uzbrukuma darbības Melitopolē un Berdjanskā.
Par to rīta ziņojumā ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs. "Ienaidnieks galvenos spēkus koncentrē uz Kupjanskas, Limanskas, Bahmutska, Avdejevska un Maryinska virzieniem - pagājušajā diennaktī notikušas vairāk nekā 40 militāras sadursmes," teikts ziņojumā.
Tātad Kupjanskas virzienā mūsu karavīri vakar nelokāmi turēja aizsardzību, kamēr ienaidnieks ķērās pie teritorijas artilērijas un mīnmetēju apšaudes vairāku Harkovas apgabala apmetņu rajonā.
00:10 Vudvords uzsvēra, ka Krievijas Federācijas rīcības rezultātā līdz 24 miljoniem tonnu ukraiņu pārtikas šobrīd pasaules tirgos var nenonākt. Tas "jau ir paaugstinājis cenas, un tam ir tūlītēja ietekme uz pasaules nabadzīgākajiem, visvairāk izsalkušajiem cilvēkiem".
Lielbritānijas pārstāvis ir pārliecināts, ka nav attaisnojuma doku tehnikas un pārtikas iznīcināšanai, civilo jūrnieku dzīvību apdraudējumam, pie kā ķērušies okupanti.