Pagājušās nedēļas karstums ziemeļu puslodē daudzviet pārspēja gan reģionu, gan valsts karstuma rekordus. Kā norāda Tartu Universitātes klimata fizikas asociētais profesors Velle Tolls, tas bija gaidāms, un Eiropas karstuma vilnis vēl nav sasniedzis savu maksimumu, raksta novaator.err.ee.
"Klimata zinātniekiem te nav nekāda pārsteiguma. Zinātniskie pierādījumi liecina, ka galējības kļūst arvien biežākas un spēcīgākas, tāpat ir ar karstuma viļņiem. Enerģija ir uzkrājusies klimata sistēmā," norādīja profesors. Papildus cilvēka izraisītajai klimata sasilšanai, kas ir pašreizējo karstuma viļņu galvenais cēlonis, El Ninjo (anomāli liels Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums) palīdz paaugstināt temperatūru. Parādības ietekmē atmosfērā tiek izstarots iepriekšējos gados Klusā okeāna dziļajos slāņos uzkrātais siltums.
Profesors uzsvēra, ka karstuma viļņos nav nekā vēsturiski neparasta. "Pašreizējais karstums ir neparasts ar to, ka Amerikā, Āfrikā, Eiropā un Āzijā ir spēcīgi karstuma viļņi, un planētas Zeme atmosfēra kopumā ir rekordsilta. Tas ir iespējams tikai cilvēku izraisītas klimata sasilšanas dēļ."
Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas agrāko analīzi, jūnijs nekad iepriekš nav bijis tik silts kopš regulāru laikapstākļu novērojumu sākuma. Pēc provizoriskiem datiem, to pašu varēs teikt par jūlija pirmo nedēļu - dažviet ASV un Ķīnā temperatūra paaugstinājās virs 50°C.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas arī nesen apstiprināja, ka pagājušā gada augustā Sicīlijā patiešām tika mērīts jauns kontinentālās Eiropas temperatūras rekords - 48,8°C. Taču, tā kā šonedēļ vairākas dienas Dienvideiropā temperatūra solās pakāpties virs 48°C, jaunais rekords drīzumā var tikt pārspēts, norāda organizācija. "Šobrīd mēs tikai sasniedzam šī karstuma viļņa maksimumu. Eiropā tiek prognozēts, ka šis spēcīgais karstums saglabāsies vismaz līdz augustam," apstiprināja Tols.
Eksperts spriež, ka planētas vidējā gaisa temperatūra varētu būt paaugstināta vēl dažus gadus, varbūt pat četrus.
Neskatoties uz jauniem temperatūras rekordiem, profesors apstiprināja, ka valstu klimata politika jau ir attaisnojusies. "Mums jau ir izdevies izvairīties no sliktākajiem scenārijiem, kas bija sasilšana par 5-6 grādiem līdz gadsimta beigām. Emisiju samazināšana kļūst arvien svarīgāka, jo, klimatam sasilstot, tā ietekme pieaug eksponenciāli," piebilda Tolls.
"Mums ir proaktīvi jāpielāgojas un jāplāno klimats, kas mūs sagaida pēc dažām desmitgadēm, nevis tad, kad izmaiņas būs klāt," sacīja profesors.