Ukrainas kara 512. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:02]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 20. jūlijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:02. Kopš 20. jūlija Krievijas armija neveiksmīgi cenšas atgūt zaudētās pozīcijas Zaporižakas apgabalā uz ziemeļiem no Prijutnijas, vēsta pravda.com.ua.

21:13. Eiropas Savienība (ES) ceturtdien "melnajā sarakstā" iekļāvusi arī tā Krievijas cietuma priekšnieku, kurā šobrīd ieslodzīts opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

"ES piemērojusi ierobežojušus pasākumus vēl 12 citām fiziskajām un piecām juridiskajām personām, kas atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā," teikts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" publicētajā paziņojumā.

Sankcijas piemērotas personām, kas "pieņēmušas politiski motivētus lēmumus pret opozīcijas politiķiem, demokrātijas aktīvistiem un atklātajiem Kremļa kritiķiem Alekseju Navaļniju un Vladimiru Kara-Murzu".

20:05. ASV noteikušas jaunas sankcijas 120 personām un uzņēmumiem, kas atbalsta Krieviju tās karā pret Ukrainu.

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas un Valsts departamenta paziņojumiem to mērķis ir mazināt Krievijas enerģijas ražošanas un eksporta iespējas un vēl vairāk apgrūtināt piekļuvi starptautiskajai finanšu sistēmai.

Sankcijas vērstas arī pret personām, kas iesaistītas iepriekš noteikto sankciju apiešanā.

19:36 Pēc Krievijas atteikšanās pagarināt dalību Melnās jūras labības iniciatīvā Krievijas Melnās jūras flote aktīvāk liks šķēršļus starptautiskajai tirdzniecības kuģu satiksmei, uzskata Lielbritānijas militārais izlūkdienests.

Tomēr, ja tiks īstenota Ukrainas ostu blokādes operācija, Krievijas flote sastaps draudus, ko rada Ukrainas attālināti vadāmie kuteri un krastā bāzētās pretkuģu raķetes, teikts ziņojumā.

Ar Maskavas atteikšanos pagarināt "labības darījumu" faktiski anulēta vienošanās par drošību, kas, neraugoties uz karu, garantēja drošu ceļu kuģiem, kas veda labību no Ukrainas.

Trešdien Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka visus kuģus, kas tuvojas Ukrainai, uzskatīs par ieroču pārvadātājiem.

18:59 Krievu okupanti galvenos spēkus koncentrē uz Kupjanska, Limanska, Bahmutska, Avdejevska un Maryinska virzieniem, diennakts laikā tur notikušas 20 sadursmes. Tā vakara kopsavilkumā paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

18:32 Krievijas Federācija koncentrējas uz Ukrainas ostu infrastruktūras apšaudīšanu. Par to liecina pēdējo raķešu uzbrukumu ģeogrāfija. Un, diemžēl, šajā pašā loģikā notikumi, visticamāk, attīstīsies tuvāko nedēļu laikā. Daļai mediju izdevās paziņot, ka tā bija Kremļa reakcija uz graudu darījuma neveiksmi. Precīzāk, Ukrainas un Eiropas valstu nevēlēšanās iet uz papildu Krievijas prasību ieviešanu, kas ietvēra Toljati-Odesas amonjaka cauruļvada darbību, vairāku Krievijas banku atsaukšanu no sankcijām.

17:44 Odesā šonakt ienaidnieka trieciena dēļ pieaudzis upuru skaits, viņu vidū ir arī glābēji.

Kā informē Odesas apgabala militārā pārvalde, nakts uzbrukuma rezultātā pilsētā ievainoti 8 cilvēki, tostarp trīs Valsts neatliekamās palīdzības dienesta darbinieki.

"Trīs cietušie hospitalizēti pilsētas slimnīcās. Visi trīs atrodas vidēji smagā stāvoklī, viņu vidū ir arī glābējs. Cilvēkiem ir šrapneļu brūces un saindēšanās ar degšanas produktiem," teikts ziņojumā.

16:58. Krievijas karaspēks pie Bahmutas atrodas pusaplenkumā, un to nedrīkst neizmantot, intervijā raidsabiedrībai BBC izteicies Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālis Oleksandrs Sirskis.

Ukrainas karaspēks pārgājis pie aktīvām uzbrukuma darbībām, lai uzlabotu taktisko stāvokli un apņemtu Bahmutu no flangiem, radītot apstākļus tās aplenkšanai, norādījis ģenerālis.

"Krievijas karaspēka izvietojums šobrīd atgādina tādu sīpolu, kas ir sakoncentrēts Bahmutā. Un viņi atrodas tādā pusaplenkumā. Nu, to vienkārši nedrīkst neizmantot," uzsvēris Sirskis.

16:16. Demokrātiskajai pasaulei ir jābūt gatavai ilgstošai pretstāvei, jo gadsimtiem Krievijas politika demonstrējusi savu imperiālistisko raksturu, tiekoties ar Kostarikas prezidentu Rodrigo Čavesu-Roblesu, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Kostarikas prezidents pauda pārliecību, ka valsts ir nostājusies vēstures pareizajā pusē, un arī starptautiskajās organizācijās aktīvi iestājas par Ukrainu. ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi sešas rezolūcijas saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, un Kostarika tāpat kā Latvija visos balsojumos tās atbalstīja.

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka Krievijas pilna mēroga iebrukums ir saliedējis arī Rietumu sabiedrotos. NATO 5.pants ir "izliets tēraudā un piepildīts ar tehniku un karavīriem, kuri ir gatavi aizstāvēt katru alianses centimetru", akcentēja Smiltēns.

15:15. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krimas tilta spridzināšanu uztvēris kā personīgu uzbrukumu savai autoritātei, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.

Viņš atzīmēja, ka Krimas un Krimas tilta būvniecība bija Putina varenības un Krievijas iespēju pierādījums, taču pēkšņi Krievijas prezidents saņēmis personīgu triecienu, jo viņš tiltu bija saistījis ar savas sistēmas pamatīgumu un tās iespējām. Krimas tilta bojājumi ir publiski parādījuši sistēmas ievainojamību, to var interpretēt arī kā uzbrukumu Putina iespējām, atzīmēja Daukšts.

"Tas ir arī viens no pirmajiem ļoti spēcīgajiem triecieniem, ja neskaita citus Krievijas zaudējumus karā. Krievijas propagandā Krimas tilts tika pasniegts kā augstākais Putina režīma sasniegums, un šis augstākais sasniegums patlaban karājas mata galā," sacīja politologs.

14:00. Demokrātiskajai pasaulei ir jābūt gatavai ilgstošai pretstāvei, jo gadsimtiem Krievijas politika demonstrējusi savu imperiālistisko raksturu, tiekoties ar Kostarikas prezidentu Rodrigo Čavesu-Roblesu, sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Patlaban līdzīgi domājošu valstu sadarbība ir nozīmīgāka nekā jebkad, aizstāvot brīvību, demokrātiju un likumos balstītu starptautisko kārtību, atzīmēja Latvijas politiķis. Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja Kostarikas stingro atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

12.54. Austrālija noteikusi jaunas sankcijas 35 Krievijas organizācijām un desmit pilsoņiem, arī Krievijas ministriem un augstām amatpersonām, pavēstīja Austrālijas Ārlietu ministrija.

Sankcijas cita starpā noteiktas Krievijas pirmajam vicepremjeram Andrejam Belousovam un vicepremjeram Dmitrijam Černišenko. Sankcijas noteiktas uzņēmumiem, kas bruņotajiem spēkiem piegādā modernas tehnoloģijas, elektroniku un iekārtas, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atomenerģētiku un arktisko resursu ieguvi. Turklāt sankcijas noteiktas arī militāro helikopteru ražošanas uzņēmumam "Vertoļoti Rossii" un tā ģenerāldirektoram Nikolajam Koļesovam.

Sankciju sarakstā iekļautas arī "augstas Baltkrievijas militārās amatpersonas".

12.32. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī uzņēma Kostarikas prezidentu, augsti novērtēja valsts stingro nostāju, nosodot Krievijas neizprovocētu un nepamatotu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

"Tās militārā spēka pielietošana pret suverēnu valsti ir nepieņemama. Krievijas agresijas ģeopolitiskās, ekonomiskās un humānās sekas ir jūtamas visā pasaulē. Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un katras suverēnas nācijas tiesības pašai noteikt savu nākotni," pauda Rinkēvičs.

11.45. Baltkrievijas armija rīko kopīgas mācības ar Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujiniekiem, pavēstīja Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

Poligonā Brestas apgabalā, kas atrodas pie Polijas robežas, vagnerieši kopā ar Baltkrievijas sevišķo operāciju spēku vienībām izpilda mācību kaujas uzdevumus, teikts paziņojumā.

10.26. Luksusa klases automobiļi, uz kuriem attiecas sankcijas, joprojām tiek ievesti Krievijā, un to tranzīts notiek arī caur Lietuvu, noskaidrojusi Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa.

LRT ziņo, ka šādi transportlīdzekļi no Lietuvas tiek ievesti Krievijā caur Baltkrieviju un citām valstīm. 2022.gadā no Lietuvas uz Baltkrieviju eksportēto vieglo automašīnu vērtība sasniedza 584 miljonus eiro, un tas bija 3,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kad šī vērtība bija 169 miljoni eiro. Šā gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs pārsniedzis 200 miljonus eiro.

09.20. Krievijas un Baltkrievijas atlēti varēs atgriezties Starptautiskās Vingrošanas federācijas (FIG) rīkotajās sacensībās neitrālo atlētu statusā no 1.janvāra, trešdien paziņoja FIG. 2022.gada martā pēc Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainā abu valstu vingrotājiem tika aizliegts startēt starptautiskajās viengronšanas sacensībās.

FIG paziņojumā norādīts, ka pieņemts lēmums ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un viņu atbalstošajam personālam piedalīties FIG sacensībās kā individuālajiem neitrālajiem atlētiem.

08.27. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 240 010 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 530 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4129 tankus, 8065 bruņutransportierus, 4592 lielgabalus, 692 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 433 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 310 helikopterus, 3918 bezpilota lidaparātus, 1293 spārnotās raķetes, 7134 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 685 specializētās tehnikas vienības.

07.11. Ukrainas Sarkanā Krusta biedrība publiskojusi paziņojumu, kurā nosodījusi Baltkrievijas Sarkanā Krusta biedrību par līdzdalību bērnu deportācijā no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām un aicinājusi to izslēgt no Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības.

05.43. Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu uzbruka Ukrainas dienvidu apgabaliem ar raķetēm un trieciendroniem "Shahed". Tika konstatēta virsskaņas pretkuģu raķešu "Oniks" palaišana Odesas apgabala virzienā, kā arī spārnoto raķešu H-22 palaišana no lidmašīnām "Tu-22M3", kuras veica lidojumu Melnās jūras virzienā, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki. Odesā un Mikolajivā nogranda spēcīgi sprādzieni.

04.09. Krievija apsver iespēju uzbrukt civiliem kuģiem Melnajā jūrā un pēc tam vainot Ukrainas bruņotos spēkus, trešdien paziņoja augsta Baltā nama amatpersona. "Krievijas armija var paplašināt savu vēršanos pret Ukrainas graudu [eksporta] objektiem, lai ietvertu uzbrukumus civiliem kuģiem," sacīja ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Adams Hodžs. Viņš sacīja, ka šī apgalvojuma pamatā ir atslepenoti izlūkošanas dati.

00.10. ASV paziņoja par jaunu 1,3 miljardu dolāru vērtu militārās palīdzības paketi Ukrainai. Paketē iekļautas pretgaisa aizsardzības sistēmas, prettanku raķetes, bezpilota lidaparāti un cits aprīkojums.

Šī pakete ir daļa no ASV centieniem apmierināt "neatliekamās Ukrainas vajadzības, piešķirot kritiski svarīgu bruņojumu tuvākajā laikā un vienlaikus veidojot Ukrainas bruņoto spēku noturīgas spējas", teikts ASV Aizsardzības ministrijas paziņojumā.