Spānijas vēstnieks: Mēs esam ļoti nobažījušies par Ukrainas nākotni

Spānijas atbalsts Ukrainai ir nelokāms, un Ukraina neapšaubāmi būs uzmanības centrā arī Spānijas prezidentūras laikā, kuras likumdošanas pūliņu darba gaitā viens no galvenajiem uzdevumiem būs saistīts ar sarunu procesu par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), ko Spānija ļoti vēlas atbalstīt, intervijā aģentūrai LETA norādīja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alama Oreness.

Spānijas atbalstu Ukrainai apliecina arī tas, ka Spānijas premjers Pedro Sančess dažu mēnešu laikā Ukrainu apmeklējis jau divreiz.

“Sančess izrādīja ne tikai mūsu valdības, bet arī pilsoniskās sabiedrības atbalstu Ukrainas institūcijām un iedzīvotājiem. Mēs esam ļoti nobažījušies par Ukrainas nākotni, par visu, kas saistās ar šo iebrukumu, un Spānijā ļoti labi saprotam, ka, kaut arī šo karu izcīna Ukraina, tas ir Eiropas karš, tas ir karš pret Eiropu, pret mūsu vērtībām, demokrātiju, mieru un taisnīgumu, tāpat arī pret starptautiskajiem likumiem un cilvēktiesībām,” sacīja Oreness un piebilda, ka tieši tāpēc kopš pašas pirmās kara dienas Spānija ir nosodījusi Krievijas veikto iebrukumu un silti uzņēmusi tos, kas meklēja patvērumu Spānijā.

Vēstnieks piebilda, ka Spānija ir Ukrainai piešķīrusi lielāko humānās palīdzības paketi savā vēsturē - 38 miljonus eiro, turklāt vizītes laikā Kijivā 1.jūlijā Sančess paziņoja par vēl 55 miljonu eiro piešķiršanu. Spānija ir arī apņēmusies piešķirt 250 miljonus Ukrainas atjaunošanai.

Spānija ir arī sniegusi lielu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem - Spānija ukraiņiem piešķīrusi “Leopard” tankus, ļoti mūsdienīgus materiālus, turklāt Spānijā uzņemti vairāk nekā 177 000 ukraiņu. Turklāt daudzi bēgļi saņemot palīdzību ne tikai no valsts institūcijām, bet tiešā veidā no sabiedrības.

“Ja visu mūsu Ukrainai sniegto palīdzību apkopojam kādā kopējā skaitlī, tad tas sasniedz 0,4% no mūsu IKP, un tā ir liela naudas summa. Līdz ar to Spānijas sniegtā palīdzība Ukrainai ir lielāka, nekā sniegušas citas līdzīga lieluma ES valstis,” norādīja Spānijas vēstnieks.

Jautāts par prognozēm attiecībā uz Ukrainas kļūšanu par ES dalībvalsti, Oreness uzsvēra, ka politiski nav nekādu šaubu, ka Ukraina ir Eiropas ģimenes sastāvdaļa, tomēr par to, kad tas notiks, varēs spriest, kad būs beidzies karš. Viņš uzsvēra, ka gribētos Ukrainu redzēt ES sastāvā kā pilnvērtīgu dalībvalsti jau pavisam drīz, tāpēc Spānija ir gatava sniegt visu nepieciešamo palīdzību.

“Tādas valstis kā Spānija un Latvija, kas pašas ir izgājušas cauri pievienošanās procesam, labi zina, cik grūti ir kļūt par dalībvalsti. Visas reformas, tas, kā ne tikai institūcijas, bet arī visa civilā sabiedrība pielāgojas visam likumu, direktīvu un regulējumu kopumam, jo tas ir absolūti nepieciešams process visām kandidātvalstīm,” piebilda Oreness.

Viņš pozitīvi novērtēja arī Moldovas un Gruzijas progresu ceļā uz ES, bet norādīja, ka tas būs ilgs process, kas aktīvi rit. Moldova ir apliecinājusi, ka vēlas doties uz priekšu ātri, un šāda pat vēlme ir vērojama arī ES institūcijās. Arī par Gruziju vēstnieks sacīja, ka šī valsts šodien ir tuvāk ES nekā jebkad agrāk. “ES ir lielākais Gruzijas tirdzniecības partneris, turklāt kopš 2016.gada mūsu attiecības regulē ES un Gruzijas asociācijas līgums. Līdz ar to institucionālais ietvars jau ir izdiskutēts un īstenots, radot labus pamatus tālākai politiskai savienībai un ekonomiskajai integrācijai,” sacīja Oreness.

Spānijas sabiedrības noturību pret Krievijas propagandas un dezinformācijas kampaņām vēstnieks novērtēja kā augstu un Spānijas pilsoņus novērtēja kā diezgan “pieaugušus”, tomēr viņš atzina, ka Krievijas naratīvs ir atradis dzirdīgas ausīs daudzās spāniski runājošās Latīņamerikas valstīs.

“Tāpēc īpašu nozīmi ES attiecībām ar Latīņameriku savas prezidentūras laikā pievēršam ne tikai mūsu ekonomisko divpusējo attiecību, bet arī tieši šīs dezinformācijas kampaņas dēļ kopš kara sākuma. Mums ir lieliskas divpusējās attiecības ar vairumu valstu šajā reģionā. Tomēr ir pavisam skaidrs, ka mums šajā procesā ir vajadzīga palīdzība no tādām valstīm kā Latvija, kurām ir vēsturiska negatīva pieredze divpusējās attiecībās ar Krieviju - lai jūs viņiem varētu par to pastāstīt. Viņi ir dzirdējuši Krievijas oficiālo naratīvu, tāpēc viņiem ir jādzird arī jūsu sakāmais, lai to sabalansētu.,” izteicās Oreness.