Krievijas domes deputāts televīzijas ēterā pastāstījis, ka Maskavas mērķis ir Suvalku koridors, ziņo dialog.ua.
Grupējuma “Vagner” algotņi tika pārvesti uz Baltkrieviju no okupētās Ukrainas teritorijas, lai uzbruktu Polijai un ieņemtu Suvalku koridoru - to Vladimira Solovjova sarunu šova tiešraidē pastāstīja Krievijas domes deputāts Kartapolovs. Pēc viņa teiktā, tieši tāds bija Krievijas varas iestāžu plāns, kas veica operāciju algotņu pārvietošanai uz Baltkrievijas teritoriju. Suvalku koridors ir aptuveni 100 kilometru garš sauszemes maršruts, kas varētu savienot Baltkrievijas teritoriju ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu - šobrīd Krievijai uz to nav tieša sauszemes maršruta, jo tur iet robeža starp Poliju un Lietuvu.
Komentējot šo paziņojumu, militārais eksperts Tomass Tainers sacīja, ka Vāgneram nav nekādu izredžu kaujas sadursmē ar apmācītajām NATO brigādēm - savā “Twitter” vietnē viņš atzīmēja, ka Krievijas grupējums spētu noturēties aptuveni 4 minūtes.
Tajā pašā laikā Krievijas prezidents un aizsardzības ministrs pēc Prigožina sacelšanās turpina varas konsolidācijas un kontroles atgūšanas procesu pār karaspēka komandķēdi, raksta Igaunijas drošības eksperts Rainers Sakss.
16. jūlijā, kad Baltkrievijas teritorijā iebrauca pirmā “Vagner” kaujinieku kolonna, Krievija nekavējoties uzsāka jaunu informatīvo operāciju, ziņojot, ka Baltkrievijā “vāgneriešu” vienības tikai dažu stundu laikā varētu ieņemt Suvalku koridoru. Ietekmes operācijas noteikti turpināsies saistībā ar tēmu par iespējamu jaunu uzbrukumu Kijivai.
Sakss komentē - 15. jūlijā no amata tika atcelts Krievijas gaisa desanta karaspēka 106. divīzijas komandieris. Tā kā šīs divīzijas daļas karo Bahmutas apgabalā, Krievijas vadībai vajadzēja būt ļoti pamatotam šāda lēmuma pieņemšanai. Šādi lēmumi neveicina Krievijas karaspēka kaujas spēju palielināšanos. Turpinot pieaugt zaudējumiem, pieaug neapmierinātība karaspēka vidū, un saskaņā ar Krievijas vēsturisko praksi par to vienmēr tiek vainoti augstākie militārie vadītāji.
Krievijas zaudējumi pēdējās dienās svārstās no 500 līdz 600 nogalinātiem karavīriem dienā. Tā kā Ukrainas militārā pavēlniecība sniedz datus arī par Krievijas puses zaudējumiem atsevišķās frontes līnijās, tad var pieņemt, ka Krievija dienā zaudē vismaz 1300-1400 karavīru. Ir daudz piemēru, kad karavīri ar viegliem ievainojumiem ir spiesti atgriezties frontē.
Salīdzinot ar šī gada sākumu, Krievija izmanto daudz mazāk bruņutehnikas, un līdz ar to šajā ziņā ir mazāki zaudējumi. Īpaša uzmanība Ukrainā tiek pievērsta Krievijas artilērijas sistēmu iznīcināšanai, šajā gadījumā skaitļi saglabājas nemainīgi augsti - vairāk nekā 15 vienības dienā. Var droši apgalvit, ka Krievijas armijas nemitīgo pretuzbrukumu taktika un vēlme atgūt iniciatīvu frontēs nav īpaši stabila un prasa vismaz 50 000 jaunu, ļoti labi apmācītu karavīru mobilizāciju mēnesī.