Ceturtdiena, 22.februāris

redeem Adrians, Ārija, Rigonda

arrow_right_alt Pasaulē

"Litgrid" vadītājs par elektrotīklu desinhronizāciju: Mūsu uztrauc tas, ka Igaunijai un Latvijai nav vēlmes izrauties no Krievijas skavām

© f64.lv, Kaspars Krafts

Lai gan Lietuva no tā dēvētā BRELL elektrības loka, kurā Baltijas valstis ir savienotas ar Krieviju un Baltkrieviju, vēlētos atvienoties jau nākamgad, bet Igaunija uzstāj, ka to iespējams izdarīt tikai 2025.gada sākumā, Lietuva desinhronizāciju vienatnē nevarēs veikt, pirmdien paziņoja Lietuvas pārvades sistēmu operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis.

"Kā tajā teicienā, cerība mirst pēdējā, tomēr pašreizējā virzībā mēs joprojām esam atkarīgi no Igaunijas. Tādēļ, ja viņi nemainīs savu pozīciju, diemžēl, bet tas notiks pēc viņu grafika, nevis mūsu, jo mēs nevaram aiziet [no BRELL sistēmas] vienatnē," Masjulis teica intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Viņš sacīja, ka Igaunijas ierosinājums desinhronizāciju no BRELL loka veikt 2025.gada sākumā nav neparasts, jo tāds termiņš jau ir ieplānots.

"2025.gada sākums jau ir datums, kad ir jānotiek sinhronizācijai, jo, kā paredz BRELL līgums, tajā laikā ir jānotiek sinhronizācijai, tādēļ viņu ierosinātais nav nekāds jaunums," uzsvēra "Litgrid" vadītājs, piebilstot, ka, viņaprāt, ne Latvijas, ne Igaunijas puse nav "detalizēti diskutējusi, kā atvienosies no Krievijas, jo viņi nav nedz rūpīgi iepazinušies ar līgumu, nedz sagatavojuši skaidru plānu, kā desinhronizācija notiks".

"Tādēļ mūsu uztrauc tas, ka nav vēlmes izrauties no Krievijas skavām," atzina Masjulis, piebilstot, ka "tādēļ konflikts varētu būt saasinājies".

Jau vēstīts, ka Igaunijas Klimata ministrijas kanclers Timo Tatars jūlija sākumā sacīja, ka Baltijas valstis iepriekš vienojās 2025.gada beigās elektrotīklus desinhronizēt no Krievijas tīkliem un sinhronizēt ar kontinentālās Eiropas sistēmu, tomēr to būtu iespējams izdarīt 2025.gada sākumā.

Masjulis iepriekš apsūdzēja Igaunijas pārvades tīklu operatora "Elering" vadību par nevēlēšanos veikt desinhronizāciju no Krievijas elektroapgādes tīkla drīzāk, sakot, ka tā ir ieinteresēta darīt visu, lai to kavētu.

Savukārt "Elering" uzstāj, ka savienošanās ar Krievijas elektrības sistēmu līdz plānotajai sinhronizācijai nekādi neapdraud Igaunijas piegāžu drošību, bet riskus palielinātu sasteigta desinhronizācija no Krievijas tīkla.

2019.gadā visas trīs Baltijas valstis vienojās 2026.gadā desinhronizēt savus elektropārvades tīklus no Krievijas elektrotīkla. Tomēr Lietuva vēlas to izdarīt jau nākamgad, lai gan abas pārējās Baltijas valstis ir skeptiskas.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.