Erdogans: Turcija Zviedrijas uzņemšanu NATO ratificēs ne agrāk kā oktobrī [papildināts 18:55]

© Scanpix/ZUMA Press

Turcija nevarēs ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO vismaz līdz oktobrim, jo parlamentam ir brīvdienas, trešdien paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš piedalās alianses samitā Vilņā.

"Ir divu mēnešu parlamenta brīvdienas. Protams, nebūs iespējams beigt šīs brīvdienas pirms oktobra," Erdogans sacīja žurnālistiem Viļņā, kur viņš piedalās NATO samitā.

"Ir daudz starptautisku nolīgumu, ir daudz likumdošanas priekšlikumu, kas jāapspriež. Mēs tos izskatīsim to svarīguma secībā. Bet mūsu mērķis ir pabeigt šo procesu pēc iespējas drīz," teica Turcijas prezidents.

Gaidāms, ka Erdogana sacītais izraisīs vilšanos un bažas Zviedrijas un NATO amatpersonās.

Daži Rietumu līderi bija cerējuši, ka Turcija spēs pabeigt ratifikācijas procesu jau tuvāko nedēļu laikā.

Jau ziņots, ka Erdogans, pirmdien Viļņā pirms samita tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, piekrita Zviedrijas uzņemšanai aliansē un solīja, ka Ankara to ratificēs.

Turcija vairāk nekā gadu pretojās Zviedrijas uzņemšanai aliansē, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem.

Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu, lai gan tā pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju jau pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija, kuras uzņemšanai arī pretojās Turcija, kļuva par alianses dalībvalsti aprīlī.

Ungārija solidarizējas ar Turciju un, spriežot pēc Ungārijas amatpersonu teiktā, Budapešta nevilcināsies ratificēt Zviedrijas uzņemšanu, kad to būs izdarījusi Ankara.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais