Jaunie NATO aizsardzības plāni, kas apstiprināti alianses samitā Viļņā, paredz organizācijas dalībvalstu teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža, aģentūrai LETA samita laikā skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Jaunie NATO aizsardzības plāni, kas apstiprināti alianses samitā Viļņā, paredz organizācijas dalībvalstu teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža, aģentūrai LETA samita laikā skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Viņa norādīja, ka līdzīga pieeja ir iedzīvināta arī Latvijas valsts aizsardzības koncepcijā, kas pavisam drīz tiks virzīta skatīšanai valdībā.
Mūrniece uzsvēra, ka NATO aizsardzības plāni ir sarežģītu plānu kopums un militārie plānotāji šo darbu ir paveikuši godam. Ministre akcentēja, ka jaunie NATO aizsardzības plāni Latvijai ir būtiski un vēsturiski.
"Mums ir jādomā, kā šos plānus padarīt par izpildāmiem. Tas nozīmē, ka NATO dalībvalstīm, lai nodrošinātu NATO teritorijas aizsardzību, ir jādeleģē spēki plānu izpildei. Spēkus var deleģēt, ja ir pietiekams aizsardzības finansējums," sacīja Mūrniece.
Viņa pauda gandarījumu, ka NATO samita laikā dalībvalstis ir vienojušās atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas, savukārt, nozīmē, ka būs finansējums aizsardzības spēku palielināšanai, stiprināšanai un jaunām spējām. Latvija nākamgad aizsardzībai plāno atvēlēt 3% no IKP, arī citas alianses dalībvalstis ieguldīs daudz vairāk aizsardzības spēju stiprināšanā.
Runājot par NATO austrumu flanga stiprināšanu, Mūrniece uzsvēra, ka samits Viļņā savā ziņā ir atskaites punkts, cik daudz Latvija ir izdarījusi alianses austrumu flanga stiprināšanā. Aizsardzības ministre norādīja, ka ziņas ir ļoti labas - Kanāda plāno ieguldīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, lai pakāpeniski izveidotu kaujas spējīgu brigādi. Rudenī kanādieši sola atvest uz Latviju 15 "Leopard" tankus un palielinās karavīru skaitu līdz 2200, arī Itālija plāno palielināt karavīru skaitu un spējas.
"NATO aizsardzība, sevišķi austrumu flanga stiprināšana, ir viens no darbiem, par kuru esam gandarīti. Jā, mēs esam pusceļā, bet ir iezīmēts process, datumi, spēju veidi. NATO atzinīgi novērtē, cik daudz Latvija dara, lai stiprinātu savu aizsardzību, NATO austrumu flangu un NATO kopumā," sacīja Mūrniece.
Pēc viņas paustā, atzinīgi tiek novērtēta Latvijas apņemšanās iegādāties jaunas spējas - raķešu artilēriju, krasta aizsardzības sistēmas un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuras Latvija pirks kopā ar Igauniju. Mūrniece norādīja, ka tādejādi tiek veidota trīs slāņu pretgaisa aizsardzība, stiprais Livonijas vairogs.
"Ukrainas kara mācības ir ārkārtīgi sāpīgas un parāda, cik būtiska ir pretgaisa aizsardzība. Arī šajā jautājumā mēs ejam uz priekšu. Samitā dalībvalstis ir vienojušās ieviest rotācijas modeli gan gaisa patrulēšanai, gan pretgaisa aizsardzībai," teica aizsardzības ministre.
Viņa akcentēja, ka tādām valstīm kā Latvija, kur pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums vēl ir procesā, būs nepieciešams laiks, lai tās saņemtu. NATO dalībvalstis ir konceptuāli vienojušās, ka tās atbalstīs Latvijas drošību ne tikai ar gaisa patrulēšanu, bet arī ar pretgaisa aizsardzību.
Jau ziņots, ka NATO samitā galvenā uzmanība tika pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti. Vienlaikus samita dienaskārtībā bija arī jauno reģionālo aizsardzības plānu pieņemšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.