Somāliešu jūras laupītāji nogalinājuši četrus ASV pilsoņus, kuri atradās uz pagājušonedēļ netālu no Omānas dienvidu piekrastes sagrābtās jahtas Quest, paziņojusi ASV Aizsardzības ministrija.
Saskaņā ar Pentagona vēstīto pirāti apšaudījuši amerikāņu karakuģi, bet, kad flotes īpašo spēku vienības sākušas uzbrukumu, nogalinājuši gūstekņus. Pirātu pārstāvji sarunā ar AP gan apgalvojuši, ka neesot uzbrukuši amerikāņu jūrniekiem.
AFP atgādina, ka kopš pagājušās piektdienas četri ASV jūras kara flotes kuģi, ieskaitot aviācijas bāzes kuģi Enterprise, sekoja 17,5 metrus garajai jahtai, uz kuras atradās 19 pirāti un četri amerikāņi – divi vīrieši un divas sievietes, kuri apceļoja pasauli un nodarbojās ar misionārismu, dažādu valstu ostās dalot Bībeles.
Šīs nedēļas sākumā uzsāktas pārrunas ar pirātiem, un otrdien vairāki jūras laupītāji pat ieradušies uz viena no amerikāņu karakuģiem. Taču sarunu laikā no jahtas uz kuģi raidīts granātmetēja šāviņš un amerikāņu flotes pavēlniecība pieņēmusi lēmumu sākt uzbrukumu. Viceadmirālis Marks Fokss sarunā ar AFP skaidrojis, ka vēl sestdien no ASV prezidenta Baraka Obamas saņēmis sankciju sākt uzbrukumu, ja ķīlnieku dzīvības būs apdraudētas, un jūrnieki apšaudes sākšanos uzskatījuši par šādu apdraudējumu. Brīdī, kad flotes īpašo uzdevumu vienības Seals karavīri uzkāpuši uz jahtas, pirāti jau bija nogalinājuši divus un nāvīgi ievainojuši pārējos divus amerikāņus, un viņu dzīvības glābt tā arī neizdevās. Operācijas laikā nogalināti arī divi pirāti, vēl divi atrasti miruši kuģa telpās – iespējams, pirms tam noticis strīds starp jūras laupītājiem. 15 pirātus izdevies sagūstīt, un viņi, visticamāk, tiks nogādāti ASV, kur stāsies tiesas priekšā, vēsta AP.
AP ziņo, ka jahta piederējusi Džīnai un Skotam Adamsiem, kuri 2004. gadā sākuši braucienu apkārt pasaulei un bijuši ceļā no Kočinas ostas Indijā uz Džibuti. Šajā ceļa posmā viņi jahtā uzņēmuši vēl divus amerikāņus – Filisu Makeju un Bobu Riglu. Par jahtas sagrābšanas apstākļiem sīkāka informācija netiek sniegta, taču zināms, ka burātājiem izdevies noraidīt briesmu signālu, ko uztvēris kāds dāņu kuģis, kas par notikušo informējis amerikāņu kara floti. Jahta otrdien jau atradās netālu no Somālijas krastiem, un bija bažas, ka gadījumā, ja ķīlniekus nogādās krastā, viņu atbrīvošana būs sarežģīta. Piemēram, britu burātāju pārim Polam un Reičelai Čandleriem, kuri tika atbrīvoti pagājušā gada novembrī, jūras laupītāju gūstā nācās pavadīt 388 dienas.
AP, atsaucoties uz telefonsarunām ar pirātiem, vēsta, ka somāliešu jūras laupītājus ļoti saniknojis pagājušonedēļ ASV tiesas piespriestais 33 gadu cietumsods Abdivali Abdikadiram Musem – pirātam, kurš 2009. gadā tika sagūstīts jūras laupītāju sagrābtā kravas kuģa Maersk Alabama atbrīvošanas operācijas laikā. "Tagad būs jauni noteikumi. Turpmāk ikviens, kurš mēģinās atbrīvot mūsu rokās nokļuvušos ķīlniekus, var rēķināties ar to, ka atradīs tikai līķus. Vairs nebūs tā, ka ķīlnieki tiek atbrīvoti, bet mēs nokļūstam cietumā," telefonsarunā ar AP stāstījis viens no jūras laupītāju vadoņiem. Jāpiebilst, ka saskaņā ar ASV jūras kara flotes aplēsēm pašlaik pirātu gūstā atrodas aptuveni 600 jūrnieku no vairāk nekā 30 jūras laupītāju sagrābtiem kuģiem.