Bulgārijas parlaments noraida ieceri atlikt eiro ieviešanu valstī

© unsplash.com

Bulgārijas parlaments noraidījis prokrieviskās populistu partijas "Vazraždane" ("Atdzimšana") ierosināto referendumu ar mērķi atlikt eiro ieviešanu.

Pret referenduma izsludināšanu balsoja 98 Bulgārijas parlamenta rietumnieciski noskaņotā vairākuma deputāti, par referendumu bija 68 deputāti, bet 46 atturējās.

"Vazraždane" vēlējās, lai parlaments nobalso par Bulgārijas levas saglabāšanu līdz 2043.gadam.

Bulgārijas jaunās rietumnieciskās valdības mērķis ir 2025.gadā pievienoties eirozonai. Valsts Eiropas Savienībā iestājās 2007.gadā.

Sākotnēji eiro ieviest Bulgārijā bija plānots nākamgad, bet pērn inflācija valstī sasniedza 15,3%, tādēļ februārī tika nolemts atlikt pievienošanos eirozonā. Eiropas Centrālā banka noteikusi par mērķi inflāciju zem 2%.

Savukārt galēji labējie nacionālisti no "Vazraždane" iebilst pret atteikšanos no nacionālās valūtas.

"Vazraždane" uzstāj, ka, savācot vismaz 400 000 iedzīvotāju parakstu, par jautājumu nav nepieciešams parlamenta balsojums. Pret eiro ieviešanu tika savākti 470 000 parakstu.

Partija uzstāj, ka, noraidot referendumu, parlaments ir pārsniedzis savas pilnvaras, tādēļ vēlas, lai lietu izskata Konstitucionālā tiesa.

Rietumnieciskie politiskie spēki izstāj, ka referendums noraidīts atbilstoši līgumam par Bulgārijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo par starptautiskiem līgumiem tautas nobalsošana nav iespējama.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais