NATO samitam Viļņā tiek gatavota palīdzības pakotne Ukrainai, tā intervijā aģentūrai LETA stāstīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. Viņa norāda, ka patlaban tiek gatavoti trīs lēmumu bloki, viens no tiem attiecas uz NATO dalībvalstu drošību, otrs - uz atbalstu Ukrainai, bet trešais – uz NATO attiecībām ar partneriem, tostarp ar Eiropas Savienību.
NATO samitā plānots apstiprināt Baltijas valstu jaunos aizsardzības plānus. Kādi tie varētu būt?
Tie ir NATO aizsardzības plāni, ne specifiski Baltijas valstu aizsardzības plāni. Tie attiecas uz visām NATO dalībvalstīm, jo alianse ir vienots aizsardzības reģions, par kuru atbild augstākais komandieris. Plānu ietvaros tiek kalkulēts, kādu spēku izvietošana un kur tie ir vajadzīgi, kādā veidā krīzes situācijā ierodas papildspēki un caur kurieni, kur atrodas un kādas ir vajadzīgās komandstruktūras, kāda ir gatavība. Par to tiek diskutēts un mūsu militārie kolēģi praktiski pie tā strādā, un uz samita laiku tam visam vajadzētu būt gatavam.
Cik aktuālas samitā varētu būt diskusijas, ka dalībvalstīm aizsardzībai jāatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta?
Protams, reģionālie plāni un NATO militārās stratēģijas maiņa, paaugstinātā gatavība un karaspēku skaits ietver nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai. Nostāja, kas tiek diskutēta starp dalībvalstīm, paredz, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vairs nav tikai ambīcija, kā tas bija pirms 10 gadiem. Patlaban notiek saruna par to, ka aizsardzībai jāatvēl vismaz 2% no IKP.
Tāpat būtisks jautājums ir par aizsardzības industrijas papildu spēju ražot. Katrā valstī iepirkumi tiek veikti nacionāli, NATO to nedara. Dalībvalstis ar saviem bruņotajiem spēkiem veic šos iepirkumus. Turklāt tām spējām, kas tiek nacionāli iepirktas, jābūt savstarpēji savietojamām, kā arī jābūt saražotam nepieciešamajam. NATO dalībvalstu aizsardzības ministri nesen savstarpēji vienojās par jauniem kaujas munīcijas ražošanas mērķiem, kas tika palielināti. Tas ir spēcīgs signāls industrijai. Mēs zinām, ka industrija ir sākusi papildu ražošanu un process notiek.
Kādi varētu būt Latvijai svarīgie jautājumi NATO samitā?
Mēs nacionāli darām daudz, mūsu aizsardzības izdevumi ir labā līmenī. Droši vien, ka būtu lielāka interese stiprināt aizsardzības industriju, kā arī izmantot tās iespējas, ko sniedz NATO aizsardzības industrijas akselerators, kas sniedz jauno tehnoloģiju izstrādes iespējas. Pērn NATO samitā nodibināja Inovācijas fondu. Tas sniegs iespēju jaunuzņēmumiem iekļūt NATO kopējā kompāniju tīklā, lai stiprinātu jaunas idejas, ražotu produktus, kas var palīdzēt drošībai. Domāju, ka tā ir viena iespēja, kas mums varētu būt svarīga.
Protams, arī viss darbs pie plāniem, kas ir NATO kopīgais darbs. Visas valstis vēlas šos plānus pieņemt, un pēc tam jau seko nākamie soļi - praktiskas mācības, kurās plāni tiek pārbaudīti, bet spēki - verificēti. Ar plānu pieņemšanu nekas nebeidzas, tam seko plānu īstenošana.
Arīdzan Latvijas iekšējā noturētspēja, mūsu sabiedrības izpratne par drošību, sabiedrības vienotība. Tas nav kaut kas tāds, ko valdība uzspiež sabiedrībai. Mūsu katra interese saprast, ko nozīmē kiberuzbrukumi, informatīvie uzbrukumi, lai mēs paši būtu disciplinēti un noturīgi. Tāpat Latvijai, manuprāt, ir būtiska, arī citām NATO dalībvalstīm, Zviedrijas uzņemšana aliansē. Mēs ceram, ka tas būs viens no jautājumiem, kam uz Viļņas samitu būs risinājums.
Cik labi Latvija ir tikusi galā ar mājasdarbiem pēc NATO samita Madridē?
Latvija ir starp tām valstīm, kuras ir priekšgalā gan attiecībā uz finansējumu aizsardzībai, gan attiecībā uz uzņemošās valsts statusu. Jāsaprot, ka mēs esam NATO, nevis tas ir pie mums. Mūsu karavīri ikdienā sadarbojas ar sabiedroto spēkiem, kas atrodas Latvijā, piedaloties kopīgās mācībās.
Savstarpējā sadarbība un tās turpināšana ir svarīga, tāpēc arī jaunais Sēlijas poligons papildu spēkiem ir ārkārtīgi būtisks, jo ar Ādažiem vien nepietiek. Latvijā ir augsts atbalsts NATO un transatlantiskajai vienotībai. Tāpat ir augsts atbalsts Ukrainai. Ar Latviju tādā ziņā viss ir kārtībā.