Viens no ietekmīgākajiem Francijas senatoriem apsūdzēts "rupjā rasismā"
Viens no ietekmīgākajiem Francijas senatoriem Bruno Retajo, kas pārstāv konservatīvo Republikāņu partiju, trešdien izpelnījies apsūdzības "rupjā rasismā", norādot, ka imigranti, kas pēdējās nedēļas laikā piedalījušies masu grautiņos, ir "regresējuši līdz savām etniskajām saknēm".
Lai gan daudzi, kas iesaistījās grautiņos pēc kāda 17 gadus veca alžīriešu izcelsmes jaunieša nāves policista raidītas lodes rezultātā, bija melnādainie vai no Ziemeļāfrikas ieceļojušo arābu pēcteči, iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns otrdien norādīja, ka 90% no aizturētajiem esot Francijas pilsoņi.
Atbildot uz radiostacijas "Franceinfo" jautājumu par grautiņu dalībnieku identitāti, Senāta republikāņu frakcijas vadītājs Retajo, izteicās: "Labi, viņi ir francūži, taču viņi ir francūži saskaņā ar savu oficiālo identitāti, bet diemžēl to (imigrantu) otrajā un trešajā paaudzē notiek zināma regresija pie viņu etniskajām saknēm".
Viņš kritizēja arī prezidenta Emanuela Makrona ieceri palielināt pašvaldību finansējumu, lai atjaunotu sabiedriskās ēkas, kas cietušas grautiņu laikā.
"Tas ir dubults trieciens francūžiem. Viņi jau reiz [par nopostītajām ēkām] ir samaksājuši, bet tagad viņiem jāceļ no jauna, jo šie mežoņi tām pielaiduši uguni," norādījis senators.
Kreiso ekstrēmistu partijas "Nepakļāvīgā Francija" parlamenta frakcijas vadītāja Matilde Pano Retajo izteikumus nosaukusi par "rupji rasistiskiem". Savukārt viņas partijas biedrene Klementīne Otēna izteikusies, ka "ļaudis, kas izstaro rasismu, uzdrošinās mācīt, kā uzvesties labiem republikāņiem".
Taču Retajo izteikumi atspoguļo arvien asākās politiskās debates par imigrāciju un franču identitāti.
Kā ziņots, 17 gadus vecais jaunietis tika nošauts, tam atsakoties pakļauties policijas prasībai apturēt automobili. Šis incidents izraisīja masu nekārtības daudzās Francijas pilsētās, kuru laikā pūlus demolēja uzņēmumus un uzbruka dažādām sabiedriskām ēkām.
Grautiņos, kādus Francija nebija pieredzējusi kopš 2005.gada, nekārtību dalībnieki aizdedzinājuši aptuveni 5900 automašīnas. Vandaļi pielaiduši uguni vai nodarījuši cita veida postījumus 1100 ēkām.
Saskaņā ar Francijas lielākās darba devēju apvienības MEDEF aplēsēm uzņēmumiem nodarītie zaudējumi pārsnieguši jau miljardu eiro.
Grautiņu laikā notikuši uzbrukumi vairāk nekā 200 uzņēmumiem un izdemolētas 300 banku filiāles.
Uzbrukumiem tikušas pakļautas arī 99 pilsētu mērijas.
Dauzoņas dedzinājuši arī skolas, bibliotēkas un citas sabiedriskās ēkas.
Notikuši uzbrukumi arī 270 policijas iecirkņiem. Sadursmēs ar grautiņu dalībniekiem ievainoti 684 policisti un ugunsdzēsēji.