Čečenijā smagi piekauta "Novaja Gazeta" žurnāliste

© AFP/Scanpix/Leta

Čečenijā smagi piekauta laikraksta "Novaja Gazeta" žurnāliste Jeļena Milašina, paziņojis cilvēktiesību centrs "Memoriāls".

"Jeļenai Milašinai ir salauzti pirksti, un viņa brīžiem zaudē samaņu. Viņai ir zilumi pa visu ķermeni," sociālajos medijos paziņoja "Memoriāls".

Uzbrukums Milašinai un advokātam Aleksandram Ņemovam notika pirmdien agri no rīta. Nezināmi cilvēki maskās Groznijā pārtvēra viņus pa ceļam no lidostas un zvērīgi piekāva. "Viņi tika nežēlīgi spārdīti, tai skaitā pa seju, saņēma nāves draudus un viņiem tika draudēts ar ieroci pie galvas. Viņu ekipējums tika atņemts un sadauzīts," paziņoja "Memoriāls".

AFP/Scanpix/Leta

"Novaja Gazeta" apstiprināja, ka šāds uzbrukums ir noticis. Laikraksts pavēstīja, ka Milašina un Ņemovs pašlaik atrodas slimnīcā Groznijā.

"Novaja Gazeta" atklāja, ka žurnāliste bija ieradusies Groznijā uz tiesas sprieduma nolasīšanu pret Zaremu Musajevu ierosinātajā lietā. Musajevas dēls ir pazīstams Čečenijas vietvalža Ramzana Kadirova kritiķis Abubakars Jangulbajevs, kura radiniekus vajā Krievijas un Čečenijas varasiestādes.

Musajevu Čečenijas spēki aizturēja pagājušā gada janvārī Ņižņijnovgorodā, kas atrodas 1800 kilometrus uz ziemeļiem no Čečenijas.

"Novaja Gazeta" pagājušā gada februārī ziņoja, ka Milašina bija spiesta uz laiku atstāt Krieviju, jo no Čečenijas vadības saņēma nāves draudus. Milašina gadiem ilgi ir atspoguļojusi tiesību pārkāpumus Čečenijā un vairākkārt saņēmusi nāves draudus.

Kopš 2000.gada ir nogalināti seši "Novaja Gazeta" žurnālisti un darbinieki, tai skaitā Anna Poļitkovska. Pievēršot uzmanību tiesību pārkāpumiem Čečenijā, Milašina ir sekojusi Poļitkovskas pēdās.

Laikraksts "Novaja Gazeta" kopš tā dibināšanas 1993.gadā bija tapis par vadošo pētnieciskās žurnālistikas izdevumu Krievijā un spēja saglabāt savas pozīcijas par spīti arvien agresīvākajai preses brīvības ierobežošanai, ko izvērsa Vladimira Putina diktatoriskais režīms.

Taču pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad totalitārais režīms ieviesa faktisku karalaika cenzūru, laikraksts paziņoja, ka aptur savu darbību Krievijā.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais