Ja Lietuva nebūs apmierināta ar NATO Vi\ļņas samita deklarāciju par Ukrainas uzņemšanu aliansē, Viļņai ntomēr vajadzētu atturēties no veto tiesību izmantošanas, otrdien atzinusi Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenā ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.
Uz jautājumu, vai Lietuvas prezidents varētu izmantot veto tiesības, ja NATO galotņu sanāksmes deklarācija samita rīkotājvalstij nebūtu pieņemama, Skaisgirīte uzsvēra, ka aliansei ir jāparāda tās vienotība.
"Veto pozīcijas ieņemšana var izklausīties iespaidīgi, tomēr aliansē pret tādiem veto izturas ļoti slikti, jo visi cenšas panākt vienprātību un visi tiecas uz vienotību, tādēļ arī ļoti svarīgi parādīt vienotību," Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai norādīja Nausēdas padomniece.
"Tagad visi cenšas panākt pēc iespējas labāku rezultātu gan Ukrainai, gan aliansei kopumā," piebilda Skaisgirīte.
Lietuva ir viena no lielākajiem atbalstītājiem Ukrainas dalībai NATO, viņa uzsvēra, tomēr atzina, ka tam nepieciešams visu NATO dalībvalstu atbalsts.
"Lietuvas pozīcija ir ļoti skaidra. Mēs varētu būt vieni no lielākajiem atbalstītājiem Ukrainas dalībai NATO, un reģionā ir mums līdzīgi domājošas valstis. Tomēr, lai NATO līmeni pieņemtu lēmumus, ir nepieciešama 31 valsts, un pašlaik par šo jautājumu notiek sarunas," klāstīja Lietuvas prezidenta padomniece.
Viņasprāt, valstu sarunās par Ukrainas lūgumu to uzņemt NATO ir panākts zināms progress.
"Es teiktu, ka ir zināms progress, jo ir vairāk valstu, kas apzinās, ka nepietiks tikai atkārti piesaukt tā dēvēto atvērto durvju politiku, un Ukrainai ir jāpasaka vairāk," sacīja Skaisgirīte.
Ukraina ir paudusi vēlmi saņemt skaidru atbildi par tās ceļu uz NATO, kad 11.-12.jūlijā alianses līderi pulcēsies samitā Viļņā.
