Lems par Latvijas karavīru dalības operācijā Kosovā pagarināšanu

© Pixabay.com

Valdība otrdien lems, vai līdz 2025.gada 31.decembrim pagarināt Latvijas karavīru dalību NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā.

Gala lēmums par turpmāko dalību būs jāpieņem Saeimai.

Aizsardzības ministrijas skatījumā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalību operācijā nepieciešams pagarināt, ņemot vērā pieaugošo saspīlējumu pie Eiropas robežām un nepieciešamību situāciju stabilizēt, kā arī Latvijas apņemšanos pildīt saistības attiecībā pret NATO un saviem partneriem.

Jau ziņots, ka Saeima 2020.gada 3.septembrī pieņēma lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku dalību NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā uz laiku līdz 2023.gada 31.decembrim.

Latvija piedalījās šajā operācijā arī no 2000.gada februāra līdz 2009.gada augustam ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm. Lēmumu par dalības atsākšanu Latvija pieņēma 2020.gadā, atsaucoties NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumam.

Balstoties uz ANO Drošības padomes 1999.gadā pieņemtu rezolūciju, NATO vadītā starptautiskā operācija Kosovā tika sākta 1999.gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā, un tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, atbalstīt un koordinēt Kosovas drošības spēku pilnveidi, kā arī atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudzetniskas Kosovas attīstību.

Patlaban Latvija dažādos apmēros piedalās arī NATO misijā Irākā, ASV vadītās globālās koalīcijas pret ISIS operācijā "Inherent Resolve" Irākā, ES Apmācības misijā Mali, ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali "MINUSMA", ES militārajā operācijā Vidusjūras reģionā "Eunavfor Med Irini" un ANO starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā "United Nations Truce Supervision Organization" Izraēlā.

Pasaulē

Rokmūzikas trakajā pasaulē šokējoša uzvedība parasti netiek nosodīta. Patiesībā tā gandrīz tiek uzskatīta par obligātu, raksta “BBC News”. Ja šajā ziņā pastāv kādas robežas, neviens tās nav pārkāpis biežāk nekā Džons Maikls Osborns, labāk pazīstams kā Ozijs Osborns jeb Tumsas princis, kurš nomira otrdien 76 gadu vecumā. Šī iesauka nav nejauša. Ozijs to ieguva no grupas “Black Sabbath” faniem par savu drūmo skatuves tēlu un dziesmu tekstiem, kas bija pilni ar atsaucēm uz okultismu. Bet tas, ko Ozijs izdarīja 1982. gada 20. janvāra vakarā, kad nelaimīgam mazam sikspārnim tika nokosta galva, bija patiesi kas neprātīgs – pat zinot mūziķa ļoti vaļīgos uzvedības paradumus.

Svarīgākais