“Par Jevgeņiju Prigožinu mēs vairs neko nedzirdēsim - pēdējā reize būs tad, kad viņš it kā nejauši izkritīs pa logu. Viņa loma šajā stāstā, manuprāt, ir beigusies, tāpat kā visam Vāgneram", - ir pārliecināts bijušais Lietuvas vēstnieks Ukrainā un bijušais ārlietu ministrs Petrs Vaitiekūnas, vēsta lrytas.lt.
Kā stāsta bijušais Lietuvas vēstnieks, kurš strādājis Ukrainā, paša Prigožina trimda uz Baltkrieviju viņam neko labu nesola.
“Pats "Vāgners" kā struktūra ar tādu pašu nosaukumu vai ar citu nosaukumu arī turpmāk paliks Āfrikā, jo no turienes pilda Kremļa mafijai ļoti svarīgas funkcijas, ienes daudz naudas un ietekmi - Rietumi par tādu nekad nav pat sapņojuši. Bet Prigožins un līdzšinējā vadība vairs nebūs Āfrikā, un es tiešām šaubos, ka viņu Baltkrievijā kāds finansēs, iedos ieročus un naudu,” sacīja P. Vaitiekūnas.
Pēc Vaitiekūna domām, var gadīties, ka par sacelšanos sākušo Prigožinu kādu laiku neko nedzirdēsim: "Viņam vajadzēja palikt Rostovā, un Prigožina ganāmpulks būtu saspiedis Krieviju. Viņu acīmredzot pievīla uzticības personas, no kurām viņš gaidīja atbalstu, ar šo atbalstu viņam nepietika, un tad bija jāmeklē kompromiss. Kompromiss viņam acīmredzami ir neizdevīgs. Domāju, ka par Prigožinu vairs neko nedzirdēsim - pēdējā reize būs tad, kad viņš "nejauši" izkritīs pa logu. Viņa loma šajā stāstā, manuprāt, ir beigusies, tāpat kā Vāgneram. Tie tiks izformēti, pievienoti regulārās armijas vienībām, vismaz Krievijas, Ukrainas teritorijā. Karš acīmredzot tuvojas beigām.”
Komentējot iespējamo "Vāgnera" grupējuma izveidošana Baltkrievijā, P.Vaitiekūnas ir pārliecināts, ka tas Lietuvai draudus nerada, bet, iespējams, pat maina tās drošības situāciju uz labo pusi. Tam nepiekrīt vēsturnieks Aļģimants Kasparavičus, uzsverot, ka tas palielina apdraudējumu valstij.
Viņaprāt, karš tikai sākas. "Es baidos, ka karš tikai sākas. Draudi Lietuvai tikai pieaug. Kara scenārija un kara gaitas prognozējamība mūsdienās kļūst vēl mazāka. No vienas puses, ir acīmredzama lieta - Ukraina, bruņota ar NATO, vēl nav spējusi izstumt krievus no okupētajām teritorijām. Vienā vietā krievi atkāpjas un ieņem citas vietas.”
Kasparavičus komentēja: “Ja paskatāmies uz Krievijas garo vēsturi, varam novērot, ka Krievijas politiskajā sistēmā parādās nemiernieks, kurš ir nepaklausīgs centrālajai valdībai, mēģina sākumā ar to uzturēt labas attiecības, bet pēc tam mēģina to gāzt.”
Vēsturnieks arī atzīst, ka tāda kaimiņvalsts kā Krievija ir radījusi draudus Lietuvai un Baltijas valstīm praktiski vienmēr.
“Skatoties uz Eiropas ģeopolitisko karti un redzot, kur atrodas Krievija un kā izskatās Baltijas jūra, jūs uzreiz saprotat visus tos procesus vai arī lielu daļu, par kuriem domā V. Putins, par ko Krievijas politiskā elite domā, uz ko viņi tiecas, un šeit nāk draudi," teica Kasparavičus.
“Skaidrs, ka būtu labāk, ja pie varas nāktu Prigožins, jo labu scenāriju Putinam nav. Prigožins ir daudz labāks, jo ar Prigožinu ir iespējami slikti scenāriji, bet ir iespējami arī labi. Putins nevar pamest karu, bet Prigožinam vajadzētu aiziet,” komentēja Vaitiekūnas.