Laikraksts: Pēc sankciju noteikšanas Krievijas koksne Igaunijā nonāk caur trešajām valstīm
Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees.
Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas vadītājs Henriks Velija sacīja, ka, lai gan sankciju dēļ tirgū vairs nav Krievijas saplākšņa, nelegāli Krievijas kokmateriāli Igaunijā nonāk, izmantojot vienkāršu shēmu, dokumentos norādot, ka kokmateriāli nāk no trešajām valstīm.
Nodokļu un muitas departamenta Muitas nodaļas vadītājs Valerijs Rauams teica, ka pagājušajā gadā Igaunijā kopumā tika ievesti aptuveni 586 miljoni kilogramu 44. grupas preču, ko veido kokmateriāli, koksnes izstrādājumi un kokogles, kas turpmāk tekstā sauktas par koksni.
"Vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm, tostarp lielākā apjomā no Norvēģijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ķīnas, Lielbritānijas un ASV," sacīja Rauams, skaidrojot, ka pēc tam Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju dēļ imports strauji samazinājās.
"Lielākais kokmateriālu imports no Krievijas bija tieši pirms pilnīga importa aizlieguma pārejas periodā no 2022. gada marta līdz jūlijam, kad imports bija atļauts, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti pirms 9. aprīļa, vai papildu līgumiem. Kopš 10. jūlija no Krievijas kokmateriāli netika importēti," apliecināja Igaunijas muitas pārstāvis.
Igaunijas kokmateriālu importa statistikā Krieviju un Baltkrieviju aizstājušas citas valstis. Visvairāk imports pieaudzis no Norvēģijas, Ukrainas un Vjetnamas, tāpat koksne Igaunijā tiek ievesta no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Piemēram, šogad martā imports no Ķīnas bija lielāks nekā viss pārējais imports kopā.
Vienlaikus koksni uz Igauniju sākušas eksportēt arī valstis, kas iepriekš šādu preču grupu nav piedāvājušas. Piemēram, 2023. gadā kā izcelsmes valstis tika pievienotas Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Uzbekistāna. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem AAE 4,5 % valsts teritorijas aizņem meži. "Kopš pārejas perioda beigām ir palielinājies koksnes imports no Kazahstānas un Kirgizstānas. Lai pārliecinātos, ka nenotiek krāpšana attiecībā uz izcelsmes valstīm un ka preces patiešām nāk no deklarētajām valstīm, mēs veicam muitas pārbaudes pēc preču ierašanās un pārbaudām, vai preces atbilst deklarētajām," norādīja Rauams.
Kā viņš atzina, ir bijuši arī daži pārkāpumi attiecībā uz preču izcelsmi un preču kodu viltošanu. "Tajā pašā laikā ir gadījumi, kad esam saņēmuši apstiprinājumu no izcelsmes valsts, ka preču izcelsme ir pareiza un ka preces ir izvestas no tās valsts," Rauams teica, piebilstot, ka tiek pārbaudītas koksnes kravas ne tikai no Kazahstānas, bet arī no Kirgizstānas .
Igaunija galvenokārt saņem malku, arī kokskaidu granulas, neapstrādātu koksni, proti, zāģētus baļķus, skaidu un skaidu plātnes un zāģmateriālus, uzskaitīja Igaunijas muitas pārstāvis.