Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 29. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:20. Ir ļoti skaidrs, ka Krievija piedzīvo iekšēju satricinājumu, un mums, demokrātijām ir jāsaprot, ka autokrātijās tādas lietas var notikt un notikumi var mainīties ļoti strauji, komentējot 23.jūnija notikumus Krievijā, kad algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Prigožins paziņoja, ka "Vagner" algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šodien, ierodoties Eiropadomē Kariņš uzsvēra, ka viena no būtiskajām Eiropadomes tēmām ir par to, kas notiek Krievijā, kādas ir sekas Eiropā un kas mums jādara.
21:10. NATO valstis ir vienojušās pagarināt ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņu un par to oficiāli paziņos nākamnedēļ, ceturtdien atklājuši diplomāti.
Bijušajam Norvēģijas premjerministram Stoltenbergam, kurš pie Rietumu militārās alianses stūres atrodas kopš 2014.gada, amata pilnvaru termiņš par gadu - līdz oktobrim - jau tika pagarināts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī.
19:45. Augsta ranga Čehijas amatpersona ceturtdien paziņojusi, ka, turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Krievija rada "tiešus militārus draudus" Čehijai un tās austrumu NATO sabiedrotajiem.
Čehijas Ārlietu ministrijas Drošības departamenta vadītājs Martins Povejšils žurnālistiem sacīja, ka tuvākajā nākotnē nav iespējams izslēgt tiešus militārus draudus no Krievijas. Viņš komentēja jauno drošības stratēģiju, ko Čehijas valdība apstiprināja trešdien un kuras mērķis ir palielināt Čehijas sabiedrības informētību par drošības situāciju.
"Mēs redzam, ka tēmās, kas vēl nesen tika uzskatītas par brīvām no drošības aspektiem, pakāpeniski tiek ņemta vērā drošība," sacīja Povejšils, kā piemēru minot zinātni un pētniecību, kas pakļauta kiberuzbrukumiem un spiegošanai.
18:30. Pēc Ukrainas izlūkdienestu domām, starp "Wagner sacelšanās" sekām Ukrainai būtiska ir Krievijas vadības kompromitēšana un tas, ka Prigožina padotie, visticamāk, vairs nekaros Ukrainā, vēsta pravda.com.ua.
17:45. Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels ceturtdien paudis viedokli, ka vājāks Krievijas prezidents Vladimirs Putins radītu lielākas briesmas. "Vājāks Putins rada lielākas briesmas. Tāpēc mums ir ļoti labi jāapzinās sekas," pirms ES līderu sanāksmes Briselē sacīja Borels. "Līdz šim mēs uz Krieviju raudzījāmies kā uz draudu, jo tā bija liels spēks un Ukrainā tika izmantots spēks. Tagad mums ir jāraugās uz Krieviju kā uz risku iekšējās nestabilitātes dēļ."
16:40. Reaģējot uz Krievijas agresijas karu Ukrainā, Igaunijas valdība plāno nepagarināt abu valstu sadarbības līgumu par kultūras vērtību saglabāšanu. Igaunija un Krievija sadarbības līgumu šajā jomā parakstīja 1998.gada 4.decembrī. Ik pēc pieciem gadiem tas automātiski tiek pagarināts, ja vien kāda no pusēm nepaziņo par līguma laušanu vismaz sešus mēnešus pirms termiņa beigām. Tas nozīmē, ka Igaunijas Ārlietu ministrijai ne vēlāk kā 3.jūlijā ir jānosūta Krievijas pusei atbilstoša nota.
16:05. Lietuva pastiprina no Krievijas un Baltkrievijas iebraucošo personu kontroli
15:05. Polija pastiprina austrumu robežas aizsardzību, reaģējot uz Krievijas algotņu grupējuma 'Vagner" pārvietošanu uz Baltkrievijas teritoriju, pēc Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdes pavēstīja Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis. "Mums līdz ar grupējuma "Vagner" atrašanos Baltkrievijā ir, vismaz potenciāli, jauna situācija. Vadoties pēc informācijas, kas šobrīd ir mūsu rīcībā, var teikt, ka tie būs aptuveni 8000 karavīru. Tas ir elements, kas ir bīstams Ukrainai," skaidroja vicepremjers. "Tas ir potenciāli bīstams gan Lietuvai, gan var būt bīstams mums."
14:05. Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko var nodot Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītāju Jevgēņiju Prigožinu, neraugoties uz to, ka pēc nesenā "Vagner" dumpja piedāvājis viņam patvērumu, uzskata Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. "Viņi nav sabiedrotie. Viņi nevar viens otram uzticēties," Briselē intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja politiķe. "Lukašenko jebkurā brīdī var nodot Prigožinu, Prigožins nodot Lukašenko."
12.50. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 227 780 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 680 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4038 tankus, 7857 bruņutransportierus, 4116 lielgabalus, 627 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 388 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 308 helikopterus, 3513 bezpilota lidaparātus, 1261 spārnoto raķeti, 6780 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 569 specializētās tehnikas vienības.
12.04. Ukrainas armija turpina uzbrukuma operācijas Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienos, un tai ir panākumi, platformā "Telegram" ceturtdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Berdjanskas virzienā Ukrainas karavīriem izdevies pavirzīties uz priekšu par 1300 metriem, apliecināja viceministre.
11.34. NATO dalībvalstīm ir jāvienojas par tādu Viļņas samita deklarācijas formulējumu, kas neļautu Krievijai justies kā uzvarētājai, paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Es domāju, ka mēs atradīsim tādu formulējumu, kas nekādā veidā neļaus Krievijai justies kā kaut kādu uzvaru guvušai," Lietuvas premjerministre ceturtdien sacīja radiostacijai "Žiniu radijas".
11.19. Rīgas dome 28. jūnijā apstiprināja grozījumus saistošajos noteikumos, paredzot, ka Rīgā reģistrētie Ukrainas civiliedzīvotāji varēs turpināt bez maksas izmantot Rīgas sabiedrisko transportu līdz 2023. gada 31. decembrim.
10.17. Otrdien notikušajā Krievijas raķešu triecienā restorānam Doneckas apgabala Kramatorskā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12, paziņoja Ukrainas Iekšlietu ministrija un Ārkārtas situāciju dienests.
Ceturtdienas rītā no drupām izcelts vēl viena bojāgājušā līķis. Avārijas un glābšanas darbi ir pabeigti, pavēstīja glābēji. Trieciens Kramatorskai notika otrdienas vakarā. Viena no divām izšautajām raķetēm trāpīja restorānam. Ievainoto skaits pārsniedz 60.
09.37. Krievijā nule notikušais algotņu grupējuma "Vagner" dumpis prezidentu Vladimiru Putinu padarījis vājāku, tomēr tas, kādas ir dumpja galīgās sekas, pagaidām nav skaidrs, trešdien sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Pirmo reizi plašāk komentējot dumpi, kanclers sacīja, ka tam, "protams, Krievijā būs ilgtermiņa sekas". "Es uzskatu, ka [Putins] ir kļuvis vājāks," raidsabiedrībai ARD atzina Šolcs.
08.10. Pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" dumpja arestēts Krievijas Gaisa un kosmisko spēku komandieris Sergejs Surovikins, vēsta tīmekļa izdevums "Moscow Times", atsaucoties uz diviem Aizsardzības ministrijai tuviem avotiem.
"["Vagner" vadītāja] Prigožina kontekstā. Acīmredzot viņš (Surovikins) [dumpja laikā] izvēlējās [Prigožina] pusi, un viņu saķēra aiz olām," sacījis izdevuma sarunbiedrs.
07.11. Ukrainas aizsardzības spēki frontē spējuši pārtvert stratēģisko iniciatīvu un virzās uz priekšu, telefonsarunā ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājam Markam Milijam apliecināja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs.
"Spriedām par situāciju frontē. Mums ir izdevies pārtvert stratēģisko iniciatīvu, Ukrainas drošības un aizsardzības spēki turpina veikt uzbrukuma darbības, mēs esam pavirzījušies uz priekšu," platformā "Telegram" norādīja Zalužnijs.
04.46. Pēc Jevgeņija Prigožina vadītā algotņu grupējuma "Vagner" dumpja Maskava baidās zaudēt savu ietekmi Āfrikā un vairākās Āzijas valstīs un ir nosūtījusi uz tām Krievijas Ārlietu ministrijas delegācijas, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ).
Krievijas varas iestādes jau dumpja dienā pastiprināja diplomātisko aktivitāti, lai partneriem Āfrikā un Tuvajos Austrumos apliecinātu, ka algotņu iepriekš veiktās "operācijas" turpināsies, taču citā vadībā, raksta WSJ.
01.32. Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāju sanāksmē, kas šodien un piektdien, 30.jūnijā, norisināsies Briselē, Beļģijā, diskutēs par aktuālo situāciju Ukrainā un spiediena uzturēšanu pret Krieviju, informē Ārlietu ministrija. Gaidāmas diskusijas arī par Krievijas sagrauto Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu un visa veida atbalsta nodrošināšanu Ukrainai.
00.10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apzinās, ka Baltkrievijai pietiks vāgneriešu, lai uzbruktu Ukrainai, vēsta pravda.com.ua.