Lai novērstu nākamo ideoloģisko "krievu pasaules" karu, Ukrainai pēc kara jākļūst par NATO dalībvalsti, šodien prezidentūras noslēgumā, tiekoties ar sabiedrības pārstāvjiem, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš atzīmēja, ka pērn notikušajā NATO samitā Madridē Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kura tika pie formāla līguma ar Kanādu par brigādes izvietošanu valstī. Tagad pēc gada ilgas stīvēšanās Vācija ir paziņojusi, ka Lietuvā būs brigāde.
Levita ieskatā, tas nozīmē zināmu domāšanas maiņu. Iepriekš Vācija neuzskatīja, ka situācija ir bīstama, taču militārais dumpis parādīja, ka situācija ir mainījusies un līdzšinējās ilūzijas un cerības, ka no Putina var gaidīt kaut ko paredzamu, nav attaisnojušās.
Valsts prezidents savā uzrunā pieskārās arī latviskuma jautājumam. Levits norādīja, ka viņa kredo vienmēr ir bijis, ka Latvijai ir jābūt latviskai. Viņš uzsvēra, ka Latvijas valsts dibināta, lai nodrošinātu latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Satversmes pirmajā rindkopā ir iestrādās ilgtspējas princips, tādēļ arī integrācijas pamats ir latviskums, ko veido valsts valoda, vēstures izpratne un eiropeiskums.
Levits atzīmēja, ka patlaban pasaules uzmanība ir pievērsta dekolonizācijai, arī Latvijai ir laiks apskatīties uz savu vēsturi. Lai gan Latvija vairs nav kolonizēta, mentalitātē ir palikuši koloniālisma laikmeta traipi, piemēram, latviešu diskriminācija darba tirgū. Valsts prezidents uzsvēra, ka tas nav pieļaujams un jāizbeidz vienreiz pa visām reizēm.
Viņš klāstīja, ka 30 gadus pēc okupācijas beigām vecāki saviem bērniem skolās kā otru apgūstamo valodu izvēlās krievu valodu. Prezidents akcentēja, ka "mēs esam sen ārā no krievu telpas". Viņš pauda atzinīgus vārdus, ka nākamajos gados otrā apgūstamā svešvaloda skolās būs kāda no ES valodām.
Levits uzteica arī priekšlikumam par vēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Nevar būt tā, ka politiskajā telpā, kurā runā par kopējām valsts lietām, tas tiek darīts latviešu un krievu valodā. Tas segregē politiskās telpas un to nedrīkst pieļaut.
Valsts prezidents uzsvēra, ka vēsture ir nacionālās identitātes centrālā sastāvdaļa. Bez priekšstata par vēsturi nevar būt stingra nacionālā identitāte. Levits akcentēja, ka vēsture nav pastāvīga, katrs laikmets veido savu skatu atpakaļ uz vēsturi.
"Demokrātiskā, brīvā Latvijā mēs esam tiesīgi un mums ir pienākums veidot demokrātiskām vērtībām atbilstošu vēsturi. Mēs nedrīkstam sevi uzskatīt par nabadziņiem un upuriem. Mums ir Nacionālās pretestības diena, ko atzīmējam 17.martā. Mums ir jāizceļ tas, ka pretojāmies," sacīja Levits, piebilstot, ka līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum Latvijā bija unikāla bruņotā pretestība.
Runājot par demokrātijas kvalitāti, prezidents atzīmēja, ka vēl salīdzinoši nesen politiskās partijas bija atkarīgas no oligarhiem un bagātniekiem. Šodien ir normāla situācija, ka politiskās partijas finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Izjukušas partijas finansējumu nesaņem.
Panākums ir arī tas, ka daļa piešķirtā finansējuma partijām ir jāizmanto kapacitātes celšanai, nevis birojam un tā darbiniekiem. Prezidents uzsvēra, ka no partijām sagaida, ka tās spēs "nosegt visus politikas laukus", taču jaunās valdības veidošana parādīja, ka partijām kompetences dažādās politikas jomās īsti nav.
Levits arīdzan norādīja uz septiņiem posmiem, kuri jāsaslēdz vienotā ķēdē, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju. Tie ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācijas, ražošana un eksports.