Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 26. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:10. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins pirmo reizi pēc gandrīz 48 stundām publicējis audio paziņojumu, kurā apgalvo, ka vagnerieši nav devušies uz Maskavu, lai gāztu valdību.
Aptuveni desmit minūšu garais paziņojums publicēts Prigožina preses dienesta "Telegram" kanālā.
Prigožins tajā slavē "Vagner" kaujinieku augsto apmācības līmeni un atzīst, ka vagnerieši notriekuši Krievijas armijas lidmašīnas un helikopterus. Sava dumpja mērķi un iznākumu viņš apraksta šādi: "Mēs apstājāmies brīdī, kad uzbrukuma grupa tuvojās Maskavai, veicām apkārtnes izlūkošanu, un kļuva skaidrs, ka tajā brīdī tiks izlietas asinis. Tāpēc mēs nolēmām, ka pietiek nodemonstrēt to, ko gatavojamies darīt."
20:43. ASV plāno otrdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu ASV dolāru apmērā, tai skaitā Kijivai tiks piegādātas bruņumašīnas "Stryker" un "Bradley", atklājušas ASV amatpersonas.
Paredzams, ka palīdzības pakete ietvers 30 "Bradley" un 25 "Stryker" bruņumašīnas, munīciju HIMARS, prettanku ieročus, tai skaitā "Javelins", un munīciju pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot" un "Stinger", atklāja amatpersonas, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
19:14. Bulgārija pirmdien pastiprinājusi drošību munīcijas un ieroču rūpnīcās, reaģējot uz aizdomīgu ugunsgrēku ieroču noliktavā nedēļas nogalē.
Valsts aizsardzības rūpniecībā, kas specializējas padomju laika ieroču munīcijas ražošanā un kuras eksports ir trīskāršojies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, pašlaik strādā aptuveni 70 000 cilvēku.
Svētdien agri no rīta privātā munīcijas noliktavā netālu no Karnobatas izcēlās ugunsgrēks, kas izraisīja vairākus sprādzienus. Par laimi, neviens cilvēks necieta. Noliktavas īpašnieks šo ugunsgrēku uzskata par aizdomīgu.
Bulgārijas prokuratūra 2021.gadā paziņoja, ka tā ir konstatējusi saikni starp sešiem Krievijas pilsoņiem Bulgārijā un četriem sprādzieniem Bulgārijas ieroču noliktavās laikā no 2011. līdz 2020.gadam. Uzbrukumu mērķis esot bijis novērst ieroču piegādes Ukrainai un Gruzijai.
18:00. Zviedrija piešķirs Ukrainai papildu 380 miljonus kronu (32,5 miljonus eiro) kā "humāno vasaras palīdzības paketi", pirmdien paziņojis starptautiskās attīstības sadarbības ministrs Johans Forsels.
16:45. Krievijas iebrukums Ukrainā ir padarījis Šveici, kas ir vairāku starptautisku organizāciju mājvieta, par Krievijas un Ķīnas spiegošanas centru, pirmdien paziņojis Šveices izlūkdienests.
15:50. Kremlis šajā nedēļas nogalē ir parādījis, ka tas nekontrolē Krievijas teritorijā notiekošo un militārs karaspēks var pietiekami sekmīgi īsā laikā īstenot daļēju apvērsumu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA).
15:10. Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši Rivnopiļas ciemu Doneckas apgabalā netālu no robežas ar Zaporižjas apgabalu, pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Šī ir devītā apdzīvotā vieta, ko Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies atbrīvot pretuzbrukuma laikā.
Krievijas Aizsardzības ministrija svētdienas vakarā ziņoja par uzbrukumu Rivnopiļai, norādot, ka tas ir atvairīts."Aizsardzības spēki ir atgriezuši Rivnopiļu mūsu kontrolē," pavēstīja Maļara, piebilstot, ka Ukrainas vienības "virzās tālāk". Ciems atradās Krievijas spēku okupācijā kopš 2022.gada marta.
14:33. NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs pirmdien paziņoja, ka nedēļas nogalē Krievijā notikušais algotņu grupējuma "Vagner" dumpis liecina, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukums Ukrainā bija stratēģiska kļūda. "Mēs sekojam līdzi situācijai Krievijā. Nedēļas nogales notikumi ir Krievijas iekšējā lieta, un tie ir vēl viens pierādījums lielajai stratēģiskajai kļūdai, ko prezidents Putins pieļāva ar savu nelikumīgo Krimas aneksiju un karu pret Ukrainu," vizītes laikā Viļņā pavēstīja Stoltenbergs.
13:45. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" dumpis ir liecība tam, ka Maskavas karš pret Ukrainu Krievijas varā rada plaisas, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
12.45. Harkivas apgabalā, eksplodējot neidentificētai ierīcei, ievainots septiņus gadus vecs zēns. Kā ziņo medijs pravda.com.ua, mazais zēns spēlējies ar šobrīd nenoskaidrotu priekšmetu, kas, iespējams, atgādināja munīcijas lādiņu. Priekšmetam atsitoties pret sienu tas uzsprāga un ievainoja zēnu.
11.17. Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidījis trīs spārnotās raķetes "Kaļibr" un aptuveni desmit dronus, pirmdien pavēstīja Ukrainas armijas gaisa spēki. Naktī trīs raķetes "Kaļibr" izšautas no zemūdenes Melnajā jūrā, bet astoņi droni kamikadzes "Shahed" raidīti no Azovas jūras piekrastes, teikts paziņojumā.
10.53. Ukrainas karaspēks nedēļas nogalē valsts austrumos sāka uzbrukumu vairākos virzienos, un atbilstoši situācijai pirmdienas rītā ir pavirzījies uz priekšu par vienu diviem kilometriem, platformā "Telegram" pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
"Mūsu karaspēks austrumos aizvadītās nedēļas beigās sāka pretuzbrukuma darbības Orihovo-Vasiļivkas, Bahmutas, Bohdaņivkas, Jahidnes, Kļiščijivkas un Kurdjumivkas rajonos," norādīja ministra vietniece. "Un katrā no šiem rajoniem notikusi pavirzīšanās uz priekšu par vienu diviem kilometriem. Šobrīd karaspēks nostiprinās sasniegtajās robežās un turpina iznīcināt ienaidnieku," skaidroja Maļara.
10.21. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 225 580 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4031 tanku, 7820 bruņutransportierus, 4055 lielgabalus, 624 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 385 zenītartilērijas iekārtas, 314 lidmašīnas, 308 helikopterus, 3482 bezpilota lidaparātus, 1259 spārnotās raķetes, 6751 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 557 specializētās tehnikas vienības.
09.50. Ukraina aktivizējusi uzbrukumus Doneckas apgabalā Bahmutas rajonā, un operācijas gaitā Ukrainas spēki panākuši progresu gan pilsētas ziemeļu, gen dienvidu flangā, teikts britu militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā.
Krievija diez vai spēs uzturēt kaujas stāvoklī būtiskas operatīvās rezerves, ko varētu izmantot nostiprināšanai šajā rajonā, vai arī lai atbildētu uz draudiem, ar ko tā šobrīd sastopas citos sektoros, kas atrodas atstatu viens no otra, teikts ziņojumā.
09.30. Pirmo reizi kopš Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" dumpja pirmdien Krievijas televīzijas ēterā atkal bija redzams aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Krievijas valsts telekanāls pārraidījis kadrus, kuros redzams, kā Šoigu inspicē karaspēku.
Krievijas telekanāls pirmdien vēsta, ka Šoigu Ukrainā apmeklējis Krievijas karaspēka komandpunktu un ka viņam bijusi tikšanās ar kādas vienības komandieri. Kopš Prigožina paziņojuma par dumpi 23.jūnijā sabiedrībā nebija redzams nedz Šoigu, nedz ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs.
09.09. Krievijas prezidenta Vladimira Putina neizlēmīgā reakcija uz militārā apvērsuma mēģinājumu iedragāja viņa autoritāri, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Kalniņš skaidroja, ka notikušais ir izgaismojis to, ka gan Krievijas civilajā daļā, gan armijas daļās aug zināma neapmierinātība ar to, kas notiek valstī un ar ilgstošo karadarbību Ukrainā. Otrkārt, reakcija no valdošā centra un konkrēti Putina ir bijusi ļoti neaktīva, neizlēmīga, un tas ir pilnībā iedragājis viņa autoritāti. Zinot, kādā veidā Krievijā notiek varas uzņemšana, kādā veidā sabiedrība redz viņu reālo līderi, tas ir milzīgs sitiens pa Putinu.
08.34. Algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins savu lomu ir nospēlējis un aktīvs vairs nebūs, šādu viedokli TV3 pauda Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Majora skatījumā, arī "Vagner" kaujinieki nevis dosies līdz ar Prigožinu, bet pamatā tiks iekļauti Krievijas armijas sastāvā. Scenāriju, ka "Vagner" tagad varētu uzbrukt Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, eksperts vērtēja kā mazticamu.
08.09. Ukraina un Rietumu partneri vienādi raugās uz situācijas attīstību Krievijā un zina, kā reaģēt, svētdien vakara uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Jo ilgāk turpinās Krievijas agresija, jo lielāku degradāciju tā izsauc pašā Krievijā. Viena no šīs degradācijas izpausmēm - tas, ka Krievijas agresija pakāpeniski atgriežas dzimtajā ostā," sacīja Zelenskis.
07.03. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" 23. un 24.jūnija dumpis, pēc visa spriežot, Krievijas karaspēka spējas veikt uzbrukuma un aizsardzības operācijas Ukrainā būtiski nav ietekmējis, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.
Kaujas darbības turpinās parastajā režīmā visā frontē, turklāt Krievijas vienības veikušas salīdzinoši vairāk sauszemes uzbrukumu pie Bahmutas, nekā tas bijis iepriekšējo dienu laikā, teikts ASV domnīcas ziņojumā.
Savukārt daži Krievijas avoti izmantojuši dumpi, lai laikus attaisnotu Krievijas spēkus, gadījumā ja Ukrainas pusei 24. un 25.jūnijā izdotos gūt panākumus, norāda analītiķi.
00.10. Kratīšanas laikā Sanktpēterburgā tika atrastas Prigožina viltotās pases, vēsta pravda.com.ua.