Borels aicina Kosovas un Serbijas līderus uz ārkārtas sarunām

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels ceturtdien aicinājis Kosovas un Serbijas līderus uz ārkārtas sarunām, lai izbeigtu vardarbīgās sarunas uz robežas, kas vairo bažas par atklāta konflikta atsākšanos.

Borels paziņoja, ka viņam Briselē būs "steidzamas sanāksmes" ar Kosovas premjerministru Albinu Kurti un Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču. Pagaidām nav zināms, vai abu valstu līderi tiksies klātienē, vai arī viņiem būs atsevišķas sarunas ar ES augstāko pārstāvi.

"Nekavējoties ir jāsamazina saspīlējums un jārīko jaunas vēlēšanas [Kosovas] ziemeļos, kur piedalītos Kosovas serbi," pirms sarunām tviterī rakstīja Borels, norādot, ka tas ir svarīgi gan reģionam, gan ES, kas gadiem ilgi ir vadījis samierināšanas centienus.

Jau vairākas dienas Borels ir mēģinājis panākt Kurti un Vučiča ierašanos Briselē, tomēr līdz šim viņi atteikušies.

Serbijas valsts raidsabiedrībai RTS Vučičs paziņoja, ka Briselē ar Kurti nerunās. Viņš paziņoja, ka sarunas nav iespējamas, kamēr netiks atbrīvoti serbi, kurus Kosova aizturējusi par uzbrukumiem Kosovas policijai un NATO miera uzturēšanas spēkiem.

Savukārt Kurti trešdien tviterī solīja uzstāt uz to, ka bez nosacījumiem tiek atbrīvoti trīs Serbijā aizturēti policisti, kā arī tiek mazināts saspīlējums un normalizētas attiecības.

Vēl tikai pirms četriem mēnešiem Borels pēc sarunām ar Vučiču un Kurti paziņoja, ka Serbija un Kosova ir piekritušas ES plānam izbeigt mēnešiem ilgušās politiskās krīzes un ilgtermiņā uzlabotu abu pušu attiecības.

Maija beigās situācija serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos saasinājās, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji.

Par neseno saspīlējuma pieaugumu Serbija vaino Kosovas valdību, kas nenodrošinot Kosovā dzīvojošajiem serbiem teritoriālās autonomijas tiesības.

Serbija pierobežas rajonos ir pastiprinājusi militāro klātbūtni. Arī NATO vadītie starptautiskie miera uzturēšanas spēki Kosovā KFOR ir pastiprinājuši savu klātbūtni.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.