Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 21. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:15. Patlaban galvenais politiķu uzdevums ir iesaistīt Ukrainas atjaunošanā privāto sektoru, tāpēc viens no svarīgākajiem Ukrainas atjaunošanas konferencē ir tā saucamās kara apdrošināšanas jautājums, aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
"Ir skaidrs, ka investēt valstī vai īstenot biznesu ar valsti, kas ir kara apstākļos, ir ļoti riskanti. Tāpēc šī apdrošināšanas jautājuma atrisināšana būtiski uzlabos privātā sektora iesaisti," uzskata Dombrovskis.
Kaut arī Latvija ir novirzījusi Ukrainas atbalstam 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vēlas turpināt sniegt aktīvu atbalstu Ukrainai, arī darbs pie tā, lai Latvijas uzņēmumi būtu aktīvi un varētu vēl vairāk iesaistīties Ukrainas atjaunošanas procesā, atgriežas pie šī paša kara apdrošināšanas jautājuma, vērtēja politiķis.
Pēc viņa teiktā, darbs pie šīs apdrošināšanas jau ir sācies. "Tieši tāpēc šodien atbalstīsim svarīgu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pilotprojektu, kuram arī Eiropas Savienība (ES) garantiju formā sniegs savu atbalstu - šim projektam nepieciešams finansējums 150-300 miljonu eiro apmērā, ko ES plāno segt kopā ar citiem donoriem, piemēram, Lielbritāniju," norādīja Dombrovskis.
20:54. Patlaban galvenais politiķu uzdevums ir iesaistīt Ukrainas atjaunošanā privāto sektoru, tāpēc viens no svarīgākajiem Ukrainas atjaunošanas konferencē ir tā saucamās kara apdrošināšanas jautājums, aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
"Ir skaidrs, ka investēt valstī vai īstenot biznesu ar valsti, kas ir kara apstākļos, ir ļoti riskanti. Tāpēc šī apdrošināšanas jautājuma atrisināšana būtiski uzlabos privātā sektora iesaisti," uzskata Dombrovskis.
Kaut arī Latvija ir novirzījusi Ukrainas atbalstam 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vēlas turpināt sniegt aktīvu atbalstu Ukrainai, arī darbs pie tā, lai Latvijas uzņēmumi būtu aktīvi un varētu vēl vairāk iesaistīties Ukrainas atjaunošanas procesā, atgriežas pie šī paša kara apdrošināšanas jautājuma, vērtēja politiķis.
19:12. Krievija trešdien pasludinājusi Pasaules Dabas fondu (PDF) par nevēlamu organizāciju, paziņojot, ka šī organizācija apdraudot Krievijas ekonomisko drošību.
Nevēlamas organizācijas birka nozīmē, ka Krievijā šīs organizācijas darbība ir aizliegta un tās darbiniekiem draud kriminālvajāšana.
Kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī Krievija ir pastiprinājusi represijas pret neatkarīgajiem medijiem un tiesību aizstāvju organizācijām. Lielākā daļa no tām ir slēgtas un vairums opozīcijas līderu atrodas aiz restēm vai trimdā.
18:00. Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņojusi, ka Ukraina ir īstenojusi divas no septiņām reformām, kas jāveic pirms oficiālu sarunu sākšanas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).
16:45. Nākamo nedēļu laikā tiks izteikts ierosinājums Eiropas Savienībai (ES) izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
16:00. Pēc Kahovkas HES uzspridzināšanas Ukrainas Hersonas un Mikolajivas apgabalā joprojām applūdušas 24 apdzīvotas vietas, trešdien informēja Ukrainas valsts ārkārtas situāciju dienests. Dienesta jaunākā informācija liecina, ka Dņepras labajā krastā Hersonas apgabalā joprojām applūdušas trīs apdzīvotas vietas, kurās ir 595 mājas, bet pagaidu okupētajās teritorijās ūdens joprojām pārņēmis 17 apdzīvotas vietas. Mikolajivas apgabalā daļēji applūduši astoņi dārzi četrās apdzīvotās vietās Baštanskas rajonā.
15:07. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka vairākas nedēļas pēc pretuzbrukuma sākuma virzība uz priekšu kaujas laukā ir "lēnāka, nekā gribēts".
14:04. Eiropas Savienība (ES) līdz 2027.gadam nodrošinās 45% no Ukrainas atjaunošanai nepieciešamā finansējuma, trešdien starptautiskajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu Londonā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
12.58. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien paziņoja par 1,3 miljardus dolāru vērtu jaunu ekonomisko palīdzību Ukrainai un solīja, ka Krievija galu galā finansiāli samaksās par savu iebrukumu.
"Kamēr Krievija turpina postīt, mēs esam šeit, lai palīdzētu Ukrainai atjaunot - atjaunot dzīves, atjaunot valsti, atjaunot tās nākotni," Blinkens teica Londonā notiekošajā konferencē par Ukrainas atjaunošanu.
12.48. Ukrainas Bruņotie spēki uzbrūk Melitopoles un Berdjanskas virzienā un attur plašu krievu karaspēka uzbrukumu Limanas un Bahmutas virzienā, trešdien paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
Viņa teica, ka pretinieka uzbrukuma pamata virziens joprojām ir Ukrainas austrumi.
12.39. Ukrainai būs pašai savs ceļš uz iestāšanos NATO, paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretāra vietniece Sabrīna Singa.
"Mēs turpinām uzsvērt, ka, runājot par iestāšanos NATO, katrai valstij ir savs ceļš," viņa teica, piebilstot, ka ASV iedvesmo Zviedrijas ceļš, un, "runājot par Ukrainu, viņiem būs savs iestāšanās NATO ceļš". Pentagona pārstāve atgādināja, ka NATO turpina atvērto durvju politiku, tomēr pašlaik ASV prioritāte ir gādāt, lai Ukrainai būtu viss kaujas laukā nepieciešamais.
12.00. Ukraina jau aizstāv brīvības telpu Ziemeļatlantijas aliansē un gaida, kad NATO līderiem būs drosme to atzīt, trešdien videouzrunā konferencei par Ukrainas atjaunošanu Londonā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Ukrainai jau ir izdevies panākt, ka Eiropas Savienība (ES) ir vienotāka nekā jebkad agrāk. Tā patiešām ir vērtību vienotība, kas ir atspoguļojusies daudzos politiskos, ekonomiskos, sankciju un humānos lēmumos. Ukraina ir aktivizējusi visu solidaritātes spēku, kura dēļ ES tika iecerēta. Un Ukraina aktivizē arī NATO morālo spēku," viņš teica.
Pēc Zelenska domām, "tāpat kā Ukraina jau pieder ES vērtību telpai, mēs jau piederam NATO drošības telpai. De facto. Tāpat kā Ukraina jau ir daļa no ES kopējā tirgus un ir ceļā uz pilntiesīgu dalību, mēs jau aizstāvam kopējo brīvības telpu Ziemeļatlantijas aliansē un tikai gaidām Ziemeļatlantijas alianses līderu drosmi politiski atzīt šo realitāti".
11.35. Ukraina jau izmanto Itālijas un Francijas zenītraķešu kompleksu SAMP/T savā pretgaisa aizsardzības sistēmā, tviterī paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
"Mēs esam kopīgi atbildīgi par Ukrainu: mums ir jāstāv ar to plecu pie pleca," rakstīja Makrons, piebilstot, ka SAMP/T jau ir izvietots un darbojas. "Tas ir konkrēts piemērs Itālijas, Francijas un Ukrainas kopdarbam," viņš piebilda.
Itālijas premjerministre Džordža Meloni otrdien ieradās vizītē Parīzē, kur arī apstiprināja, ka Ukraina jau izmanto SAMP/T.
10.57. Jūlijā Viļņā paredzētajā NATO samitā alianse solīs turpināt palīdzēt Ukrainai modernizēt tās armiju, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Trešdien Vācijas laikrakstā "Tagesspiegel" publicētā komentārā Stoltenbergs pauda, ka sabiedrotie samitā apstiprinās daudzgadu palīdzības paketi, kas Ukrainas armiju pielāgos NATO standartiem.
10.41. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 222 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4006 tankus, 7771 bruņutransportieri, 3920 lielgabalus, 615 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 375 zenītartilērijas iekārtas, 314 lidmašīnas, 306 helikopterus, 3428 bezpilota lidaparātus, 1214 spārnotās raķetes, 6667 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 539 specializētās tehnikas vienības.
10.09. Krievija sāk veidot aizsardzības robežas pie Perekopa zemesšauruma, tādējādi gatavojoties scenārijam, ka Ukrainas spēki mēģinās ieiet okupētajā Krimas pussalā, liecina Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākais ziņojums par stāvokli Ukrainas frontē.
09.53. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi par "atjaunošanas ofensīvas" plāniem, lai tādējādi pretotos Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Ukrainas atjaunošana būs "milzīgs izaicinājums", atzina Bērboka, kuras paziņojumu Vācijas Ārlietu ministrija izplatīja trešdien pirms Ukrainas atjaunošanai veltītās konferences Londonā. Pasaule Banka ir aplēsusi, ka Ukrainas atjaunošanai nākamajos desmit gados būs nepieciešami vairāk nekā 400 miljardi ASV dolāru (370 miljardi eiro).
09.27. Pagaidu okupētajā Hersonas apgabala Heničeskā okupanti ir izsūtījuši norādījumus kolaborantiem par iespējamo evakuāciju gadījumā, ja Ukrainas karaspēks izlauztos cauri aizsardzības līnijām, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
"Krievu okupanti aktīvi izplata informāciju par evakuāciju Ukrainas Bruņoto spēku izrāviena gadījumā," liecina ģenerālštāba sniegtā informācija.
08.45. Naktī uz trešdienu Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar 33 Irānas bezpilota lidaparātiem "Shahed", no kuriem 30 tika notriekti, teikts sociālajā tīklā "Facebook" publicētajā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba kopsavilkumā.
Saskaņā ar ģenerālštāba sniegto informāciju aizvadītajā diennaktī ienaidnieks izšāvis arī septiņas zenītraķetes S-300 un vienu raķeti "Iskander-M", ar kurām tika uzbrukts civiliem mērķiem Zaporižjas apgabalā.
08.10. Kopš Krimas okupācijas Krievijas armijā iesaukti vismaz 40 000 Ukrainas pussalas iedzīvotāju, paziņoja cilvēktiesību aizstāvības grupas "Crimean Human Rights Group" vadītāja OIha Skripnika.
"Tas nav profesionālais dienests, tas ir iesaukums," viņa teica televīzijas kanālam "Freedom TV". Skripnilka paskaidroja, ka Krimas iedzīvotāji no iesaukuma nevar izvairīties, jo tas paredz kriminālvajāšanu, par ko var piespriest no naudassoda līdz diviem gadiem cietumā. Turklāt arī par izvairīšanos no dienesta sodītas personas joprojām tiek iesauktas.
07.08. Krievijas apšaudēs nodarītais kaitējums Ukrainas energosistēmai pārsniedz desmit miljardus dolāru, teikts otrdien publicētajā ANO attīstības programmas (UNDP) ziņojumā.
UNDP un Pasaules Bankas ziņojumā norādīts, ka Ukrainas energosistēma joprojām ir ārkārtīgi neaizsargāta un turpina darboties ar samazinātu un ierobežotu drošības rezervi.
04.49. ASV ir pārvērtējušas par 6,2 miljardiem ASV dolāru Ukrainai nosūtītā militārā aprīkojuma vērtību, otrdien atzina ASV Aizsardzības ministrija.
Audita gaitā tika konstatētas "neatbilstības" militārā aprīkojuma novērtējumos, kas no ASV nosūtīts Ukrainai kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma, preses konfererencē paziņoja Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singha.
"Ievērojamā skaitā gadījumu dienesti [aprēķinos] izmantoja [aprīkojuma] nomaiņas izmaksas, nevis neto uzskaites vērtību, tādējādi pārāk augstu novērtējot aprīkojumu, kas no ASV noliktavām tika nosūtīts Ukrainai," sacīja Singha.
02.47. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien Londonā, Lielbritānijā, piedalīsies Ukrainas atjaunošanai veltītā konferencē, informē premjera birojs.
Ukrainas atjaunošanas konference ir ikgadējs augsta līmeņa pasākums. Iepriekš konference galvenokārt fokusējās uz Ukrainas reformu virzību, taču kopš 2022.gada konferences prioritāte ir Ukrainas atjaunošanas process. Šā gada konferences uzsvars būs privātā sektora aktīvāka iesaiste Ukrainas atjaunošanā. Šogad konferencē plāno piedalīsies vairāk nekā 1000 dalībnieku no 61 valsts - starptautisko institūciju, finanšu institūciju un privātā sektora pārstāvji.
00.10. Slovākijas parlaments atzinis holodomoru par ukraiņu tautas genocīdu, vēsta ziņu aģentūra TERAZ.SK. Holodomors bija Padomju Savienības izraisīts bads, kura laikā no 1932. līdz 1933.gadam gāja bojā miljoniem ukraiņu.
Slovākijas parlamenta pieņemtajā rezolūcijā teikts, ka badu izraisīja ar nolūku iznīcināt cilvēku grupu, apzināti radot tādus dzīves apstākļus, kas novestu pie šīs grupas fiziskas iznīcināšanas. Parlaments Slovākijas pilsoņu vārdā izteica līdzjūtību izdzīvojušajiem un upuru tuviniekiem un nosodīja totalitārā padomju režīma īstenoto genocīdu, kas "noveda pie miljoniem ukraiņu nāves un būtiski iedragāja Ukrainas sabiedrības pamatus".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Slovākijai par šo lēmumu. Kijiva ir aicinājusi starptautisko sabiedrību pasludināt holodomoru par genocīdu, un šogad šādu soli jau spērušas Slovēnija, Lielbritānija un Francija un pagājušajā nedēļā arī Luksemburga.