Pašreizējam Lielbritānijas karalim Čārlzam III jau agrāk bija aizdomas, ka karaliskā ģimene vēlas viņu atcelt no troņmantnieka amata un padarīt par mantinieku viņa dēlu Viljamu - par to karaļa biogrāfijā raksta Naidžels Kotorns, ziņo unian.net.
Tiek atzīmēts, ka no dzimšanas brīža līdz karalienes Elizabetes II nāvei princis Čārlzs oficiāli tika uzskatīts par pirmo troņmantnieku. Līdz kronēšanai viņam bija jāgaida gandrīz visu mūžu - vairāk nekā 70 gadus.
Tomēr deviņdesmitajos gados savulaik populārā prinča publiskais tēls tika ievērojami iedragāts pēc viņa šķiršanās no princeses Diānas, kad viņš tika apsūdzēts neuzticībā.
1995. gadā Diāna žurnālistiem sacīja, ka šaubās par Čārlza spēju tikt galā ar karaļa lomu. Neilgi pēc šīs intervijas pāris izšķīrās, un prinča popularitāte tautas vidū strauji kritās.
“Kad Čārlza popularitāte sasniedza zemāko punktu pēc viņa laulības izjukšanas un viņa attiecībām ar Kamillu Pārkeri-Boulzu, viņam sāka rasties aizdomas, ka brāļi Endrjū un Edvards plāno sazvērestību pret viņu,” karaļa biogrāfijā raksta Kotorns.
Tiek apgalvots, ka Čārlzs baidījās, ka karalienes nāves gadījumā vai gadījumā, ja karaliene atteiksies no titula, kronis pāries nevis viņa, bet gan viņa dēla prinča Viljama rokās. Turklāt ģimene esot vēlējusies iecelt princi Endrjū, Čārlza brāli, par reģentu vēl nepilngadīgajam Viljamam.
Tomēr 2000. gadā, gandrīz trīs gadus pēc tam, kad Diāna nomira no gūtajiem ievainojumiem autoavārijā Parīzē, Viljams sasniedza pilngadību un karaliene Elizabete valdīja vēl 22 gadus un nomira 96 gadu vecumā. Pincis Čārlzs kāpa tronī tikai 73 gadu vecumā - izrādās, ka nekādas sazvērestības nebija.
Jāatzīmē, ka princis Endrjū apmeklēja sava brāļa kronēšanas ceremoniju, taču svinīgajos pasākumos aktīvi nepiedalījās. Princis Viljams oficiāli kļuva par pirmo troņmantnieku pēc sava tēva - karaļa Čārlza III.