Polija un Grieķija vēlas piedzīt no Vācijas naudu par 2.pasaules karā nodarītajiem zaudējumiem

© pixabay.com

Polijas ārlietu ministra vietnieks Arkadjušs Mularčiks otrdien paziņojis, ka Varšava vēlas sadarboties ar citām valstīm, kas cietušas no nacistu okupācijas, lai panāktu no Vācijas reparācijas par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem.

Viena no šādām valstīm ir Grieķija.

Polija pērn oficiāli pieprasīja no Vācijas reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā sešu triljonu zlotu (aptuveni 1,3 triljoni eiro) apmērā. Šāda summa gandrīz līdzinās Polijas gada iekšzemes kopproduktam.

Arī Grieķija pieprasa Vācijai par Otrā pasaules kara laikā nodarītajiem zaudējumiem samaksāt 289 miljardus eiro.

Vācija uzstāj, ka reparāciju jautājums ticis atrisināts pēc kara, tomēr Mularčiks otrdien paziņoja, ka Polijas valdība vēlas sadarboties ar citām no nacistu okupācijas cietušām valstīm.

"Valstis katra atsevišķi nav spējušas panākt taisnīgumu upuriem," Atēnās notiekošajā konferencē par reparācijām, kuras organizēšanā piedalījusies Polijas Ārlietu ministrija, norādīja Mularčiks, piebilstot, ka taisnīgums jāmeklē kopīgi.

"Kaitējums un zaudējumi nav apstrīdami," viņš paziņoja, norādot, ka fakti nav apšaubāmi - Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti 5,2 miljoni Polijas pilsoņu.

"Pēc kara Polijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 11,4 miljoniem, un 2,1 miljons Polijas pilsoņu tika izmantoti vergu darbos," norādīja Mularčiks.

Tiesību profesors Prokopis Pavlopuls, kurš 2015.-2019.gadā bija Grieķijas prezidents, konferencē pavēstīja, ka grieķu reparāciju prasības tika atjaunotas pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990.gadā, jo Vācijas sadalīšana pēc kara tika minēta kā iemesls kompensāciju ierobežošanai.

"Protams, Vācija ir atvainojusies par savu rīcību," atzina Pavlopuls, atgādinot, ka Vācijas amatpersonas vienmēr apmeklē pasākumus, kuros tiek pieminētas nacistu režīma Otrā pasaules kara laikā pastrādātās zvērības. "Tas ir apsveicami, tomēr tas neliedz prasīt kompensāciju."

Grieķijas parlaments 2019.gada aprīlī ar lielu balsu vairākumu pilnvaroja toreizējo premjerministru Aleksi Cipru, kas pārstāvēja galēji kreiso partiju SYRIZA, pieprasīt no Vācijas reparācijas.

Arī nākamā konservatīvā valdība, lai gan publiski nav izdarījusi spiedienu uz Berlīni, atzīst, ka jautājums tiek uzskatīts par neatrisinātu.

Otrdienas konferenci apmeklēja mēri un pārstāvji no Grieķijas pilsētām, kurās nacistu okupanti slepkavoja civiliedzīvotājus, kas organizēja bruņotu pretošanos. Šajās pilsētās katru gadu notiek piemiņas pasākumi.

Pasaulē

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka brīdinājusi spīdzināšanā iesaistītos gāztā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atbalstītājus nemeklēt patvērumu Vācijā, sakot, ka pret viņiem tiks vērsta visa likuma bardzība.

Svarīgākais