Kādu ietekmi uz ekonomiku atstājis Lietuvas lēmums par virspeļņas nodokli bankām?

Lēmums par virspeļņas nodokli bankām Lietuvā mazinās kreditēšanu un budžeta ieņēmumus, pauž Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Viņa uzsver, ka Lietuva nupat ir raidījusi "šāvienu" savas ekonomikas "kājā", pieņemot tā saucamo virspeļņas nodokli jeb solidaritātes maksājumu bankām. Attiecīgais lēmums, pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) secinātā, var samazināt kreditēšanas intensitāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, kā arī vājināt banku gatavību nākamajām krīzēm.

Politiķu apspriestā ideja par virspeļņas nodokli bankām Latvijā bieži vien tiek saistīta ar vēlmi veicināt kreditēšanu, norāda Bajāre un uzsver, ka, ieviešot šādu maksājumu, proti, izņemot no bankām daļu to kapitāla, visdrīzāk, tiks panākts tieši pretējs efekts - kreditēšana paliks esošajā līmenī vai saruks.

Bajāre skaidro, ka, pirmkārt, bankas kapitāla apmērs nosaka to, cik aktīvi banka spēj izsniegt kredītus. Mākslīgi samazinot potenciālo peļņu, bankām tiek dots signāls būt piesardzīgākām kreditēšanā. Otrkārt, jauna nodokļa ieviešana liks bankām meklēt citus avotus, lai stiprinātu kapitāla bāzi, gatavojoties nākamajām krīzēm.

Bajāre norāda, ka ekonomika attīstās cikliski, un tas, ka šobrīd, neskatoties uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums un algu pieaugums, nozīmē tikai vienu - bankas jau gatavojas nākamajam ekonomikas ciklam.

Treškārt, šāds nodoklis, pēc Bajāres minētā, vietējiem un ārvalstu investoriem mazinās vēlmi ieguldīt bankās, jo tiek mākslīgi samazināts banku potenciālais ienesīgums.

"Nedomāju, ka politiķi, kuri uztur diskusiju par virspeļņas nodokli, minētās sekas neapzinās. Tāpat kā to, ka bankas nebūt nav vienīgais pelnošais bizness - skatoties nevis tikai viena gada, bet ilgākā perspektīvā, bankas atpaliek no citām nozarēm. Tāpēc deklarētais mērķis "veicināt kreditēšanu" izskatās pēc aizsega, aiz kura slēpjas pavisam cits motīvs - valsts izdevumu finansēšana," pauž Bajāre.

Viņa arī norāda, ka banku peļņas aplikšana ar papildu nodokli būtu jāvērtē salīdzinoši ar citu kapitālietilpīgu nozaru peļņu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju.

Asociācijas vadītāja pauda, ka nav skaidrs, kā ir iecerēts kompensēt iztrūkumu budžetā pēc virspeļņas nodokļa atcelšanas, un kā kompensēs mazāku nodokļu nomaksu, kas veidosies no ekonomikas sašaurināšanās. Vērtējot Lietuvā ieviesto banku virspeļņas nodokli, arī ECB norādījusi uz to, ka augstākas izmaksas un samazinātas kredītu piedāvājums var negatīvi ietekmēt reālo ekonomikas izaugsmi.

Lietuvas gadījumā aprēķināts, ka virspeļņas nodoklis varētu ienest Valsts kasē apmēram 40 miljonus eiro gadā jeb apmēram 160 miljonus eiro četru gadu laikā, informē Bajāre, vienlaikus norādot, ka tajā pašā laikā ekonomistu aprēķini par ekonomikas sašaurināšanos vājākas kreditēšanas rezultātā nozīmētu, ka nodokļu ienākumi šajos četros gados samazināsies par apmēram 180 miljoniem eiro. Tas nozīmē, pat ja pirmajā un otrajā gadā pēc nodokļa ieviešanas budžets varētu būt ieguvējs, turpmāk tas paliks zaudētājos. Un defekts, ko tas būs radījis, paliks vēl vairākus gadus pēc virspeļņas nodokļa atcelšanas.

Atsaucoties uz ECB, Bajāre norāda, ka Lietuvā ieviestais banku virspeļņas nodoklis ietekmēs finanšu sistēmas stabilitāti.

Bajāre skaidro, ka tieši banku kapitāls ir "drošības spilvens", kas ļauj kreditēt privātpersonas un uzņēmumus ne tikai labajos laikos, bet arī krīzes brīžos, kad finansējums ir īpaši nepieciešams. Bankām ir jābūt pelnošām, lai tirgus dalībniekiem nebūtu ne vismazāko šaubu par to biznesa modeļa dzīvotspēju un konkurētspēju, kā arī noguldītājiem būtu pieejami to noguldījumi bankās, kad tie viņiem nepieciešami.

Bajāre atgādina, ka viens no spilgtiem piemēriem ir bankas "Credit Suisse" nedienas, - banka ilgstoši nespēja uzrādīt darbībai adekvātus peļņas rādītājus. Nonākot grūtībās, tā sākotnēji no valsts bija spiesta aizņemties 50 miljardus Šveices franku, bet, nespējot atgūt klientu uzticību, grūtībās nonākušo banku pārņēma cits tirgus līderis - "UBS".

Viņa atzīmē, ka šīs bankas problēmu pamatā bija bizness, kas nenes peļņu, un tā nav tikai finanšu sektora problēma, bet arī plašākas sabiedrības, jo prognozētas kolektīvas atlaišanas, kredītu pārstrukturizēšana, kas tiešā veidā skar iedzīvotājus un uzņēmumus.

Latvijā bankas šobrīd ir labi kapitalizētas, uzsver Bajāre, norādot, ka kapitāla rezerves, kas pārsniedz regulatora noteiktās prasības, tiek saglabātas, lai bankām grūtos laikos nebūtu nepieciešams valsts atbalsts un tās varētu turpināt izsniegt kredītus.

Tāpat Bajāre pauž uzskatu, ka, ieviešot jaunu nodokli, samazināsies banku spēja piesaistīt kapitālu, un tas novedīs pie izvēles, vai nekavējoties piešķirt mazāk jaunu aizdevumu, lai saglabātu augstu kapitalizāciju, vai arī samazināt kapitāla rezerves, lai turpinātu kreditēšanu līdzšinējā līmenī.

Bajāre arī min, ka pēc virspeļņas nodokļa ieviešanas bankas mūsu reģionā labprātāk kreditēs uzņēmumus kaimiņvalstīs, kuras ilgtermiņā arī kļūs par galvenajiem ieguvējiem. Savukārt investoriem tas ir signāls, ka šajā ekonomikā politiķi jebkurā brīdī var budžeta lāpīšanai ķerties pie uzņēmumu peļņas, nevis strādāt, piemēram, pie ēnu ekonomikas apkarošanas, kas ir daudz grūtāks, nepateicīgāks un mazāk pamanāms uzdevums.

Jau ziņots, ka Lietuvas valdība aprīļa sākumā atbalstīja Finanšu ministrijas ierosinātos grozījumus likumā, kas paredz bankām noteikt pagaidu solidaritātes maksu, lai iegūtos līdzekļus izmantotu militārās mobilitātes un infrastruktūras projektiem. Plānots, ka tīrie procentu ieņēmumi, neskaitot jaunos kredītus, pēc solidaritātes maksājuma varēs par 15% pārsniegt 2022.gada rādītāju. Ja tie būs mazāki, arī solidaritātes maksājums tiks samazināts atbilstoši.

Pēc Lietuvas Konkurences padomes ieteikuma, nodeva tiks attiecināta uz visām bankām, neņemot vērā iepriekš plānoto 400 miljonu eiro jeb 1% no kopējā rezidentu noguldījumu apmēra slieksni.

Prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosināja ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu.

Solidaritātes maksas apmērs bankām būs mazāks, ja tās palielinās noguldījumu procentu likmes un samazinās aizdevumu procentu likmes.