Ukrainas kara 474. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:59]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 12. jūnijā. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:59 Pagājušās nedēļas laikā ukraiņu aizstāvji atbrīvoja 90 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, tostarp 7 apdzīvotās vietas.

Pēc aizsardzības ministra vietnieces Annas Maļaras teiktā, pagājušajā nedēļā uzbrukuma operācijas laikā Doņeckas un Tauridas operāciju rajonos uzbrukuma grupas karaspēka virzība uz priekšu sasniedza 6,5 ​​kilometrus.

Tika atbrīvoti septiņi ciemi: Lobkovoe, Levadnoe, Novodarovka, Neskuchnoe, Storozhevoe, Makarovka, Blagodatnoe.

Kā noskaidroja Doņeckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Pāvels Kiriļenko, no Doņeckas apgabalā atbrīvotajiem - Storoževojas, Blagodatnijas un Ņeskučnijas - evakuēti 11 cilvēki. Viņi tika nogādāti drošās vietās.

21:17 Šajās dienās Ukrainas karavīri deva triecienus pa Krievijas personāla koncentrācijas zonām, ienaidnieka komandpunktiem un artilērijas un pretgaisa raķešu sistēmu pozīcijām.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem, Aizsardzības spēku lidmašīna diennaktī veikusi 8 triecienus Krievijas iebrucēju pozīcijām.

Tāpat Ukrainas aizstāvji iznīcināja ienaidnieka helikopteru Ka-52 un operatīvi taktisko dronu Orlan-10.

20:27 Vienā no Hersonas rajoniem atrasti divi noslīkušie, un tādējādi upuru skaits pēc Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšanas sasniedzis vismaz desmit cilvēkus, pirmdien pavēstījis apgabala valsts administrācijas priekšsēdētājs Oleksandrs Prokudins.

Saskaņā ar viņa sniegto informāciju vēl 20 cilvēki guvuši ievainojumus, tajā skaitā pieci policisti un divi glābēji.

35 cilvēki, tajā skaitā septiņi bērni, skaitās bez vēsts pazuduši.

Jau ziņots, ka Krievijas karaspēks pagājušā nedēļā Hersonas apgabalā uzspridzināja Kahovkas HES, sagraujot tās aizsprostu un appludinot milzīgas teritorijas, tostarp vairākas apdzīvotās vietas.

19:53 Bijušais Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcijas vadītājs Grigorijs Plačkovs sacīja, ka gadījumā, ja Zaporižjes AES pietrūks elektrības un ūdens, sāks kust degviela, pēc kuras sāks kust reaktora serde. Iespējamā avārija var skart 40 valstis visā pasaulē.

Plačkovs atzīmēja, ka Zaporožjes atomelektrostacijas avārijas sekas varētu izjust 1 miljards cilvēku. Tomēr viņš šaubās, vai ienaidnieks izvēlēsies šo scenāriju.

19:26 Ukrainas militārpersonas notriekušas vēl vienu Krievijas uzbrukuma helikopteru Ka-52. Par to ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Tajā pašā laikā ģenerālštābs neprecizēja, kurā virzienā ienaidnieka helikopters tika likvidēts.

18:41 Krievijas militārā pavēlniecība nosūtījusi uz Brjanskas apgabalu raķešu sistēmas "Bal" divīziju, kas paredzēta kuģu iznīcināšanai jūrā. Saskaņā ar Nacionālās pretošanās centra datiem, okupanti nolēmuši izmantot šīs raķetes, lai uzbruktu sauszemes mērķiem Ukrainā.

Tiek atzīmēts, ka ar šādām raķešu sistēmām ir aprīkota Melnās jūras flotes piekrastes karaspēka 11.atsevišķā krasta raķešu un artilērijas brigāde. Tās pastāvīgās izvietošanas vieta ir Jūtas ciems Krasnodaras apgabalā.

17:30. Partija "Saskaņa" ir vērsusies pie Valsts policijas (VP) priekšnieka Armanda Ruka un kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) ar lūgumu izvērtēt, vai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) izvietotais ukraiņu mākslinieka plakāts, ar uzrakstu "русский оккупант - лучшее удобрение" (krievu okupants - labākais mēslojums), nav vērts uz nacionālā un etniskā naida kurināšanu.

Rīgas domes deputāts Konstantīns Čekušins (S) skaidro, ka arī Latvijā attiecībā uz daļu sabiedrības reizēm tiek izmantots apzīmējums "krievu okupanti". Partijas ieskatā, ar tādu plakātu var vēl vairāk šķelt sabiedrību un veicināt naidu un vardarbību, tādēļ "Saskaņa" aicina plakātu noņemt.

LNB aģentūra LETA noskaidroja, ka plakāts ir daļa no Ukrainas mākslinieku grupas "TIGOIS project" laikmetīgās tēlniecības un gleznu izstādes "Mēs uzvarēsim! Переможемо!". Šis nav pirmais gadījums, kad "Saskaņas" deputāts Čekušins aicina cenzēt mākslas darbus. Viņš savulaik iebilda arī pret mākslinieka Kristiana Brektes sienas gleznojumu jeb murāli "Veltījums Džemmai Skulmei" uz Rīgas 40. vidusskolas ēkas sienas.

16:28. Krievijai neveicoties operācijās, šajā valstī pieaugs nervozitātes līmenis, pirmdien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Sārts norādīja, ka Ukrainas pretuzbrukums joprojām ir savā sākumfāzē un tas notiek plašā frontē, lai maksimāli piesaistītu Krievijas spēku rezerves.

Runājot par Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta spridzināšanu, Sārtu mulsina izvēlētais laiks, turklāt paši krieviem radās lieli zaudējumi, zaudējot gan pozīcijas, gan tehniku. "Vai nu tā bija nesapratne iekšienes komunikācijā vai negadījums," uzsvēra Sārts. Ja Krievija vēlētos efektīvi kavēt ukraiņu pretuzbrukumu, tad bija labāki laiki kad to darīt, argumentēja NATO centra vadītājs.

Eksperts uzskata, ka jau tagad kopējā temperatūra Krievijas iekšienē palielinās. Ja krievu aizsardzības operācijas neveiksies tad nervozitātes līmenis augs. Jo vairāk Ukrainai veiksies uzbrukumos, jo ātrāk varētu notikt Krievijā cīņa par varu. Sārts nenoliedza, ka Krievija ir gatavojusies Ukrainas pretuzbrukumam un Krievijas propaganda mēģina radīt šaubas un bezcerību par šo pretuzbrukumu.

Ja Krievija izšķirtos par vēl vienas mobilizācijas izsludināšanu, tad tam tagad nav jēga, jo kaut kāds efekts būtu vien rudenī. Turklāt mobilizētajiem ir nepieciešama tehnika un bruņojums un "bruņojuma ražošanas spēja nav uzlēkusi", lai arī ko apgalvo Krievijas propaganda.

14:28. Latvijas valdība drīzumā lems par humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai risinātu krīzi, kas radusies, Krievijai sagraujot Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu.

Iekšlietu ministrija norādījusi, ka atbilstoši Ukrainas vēstniecības Latvijā izteiktajam lūgumam, Latvija kā humāno palīdzību var nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiālos resursus - elektroģeneratorus, kompresorus, sūkņu staciju, glābšanas vestes, guļammaisus, spiedvadus, motorsūķnus, ūdenslīdēju griezumu izturīgus cimdus, zābakus, kvadriciklu un cita veida aprīkojumu. Savukārt no valsts materiālajām rezervēm plānots nosūtīt segas un gumijas zābakus.

Latvijas humānās palīdzības resursu apjoms var tikt samazināts, to saskaņojot ar Ukrainas atbildīgajām iestādēm, atbilstoši tā brīža vajadzībām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests organizēs humānās palīdzības sūtījuma nogādāšanu Ukrainā, izmantojot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma izveidoto transporta atbalstu, lai saņemtu 55-75% līdzfinansējumu transporta nodrošināšanai. Kopējās provizoriskās izmaksas materiālo resursu atjaunošanai tiek plānotas 2024.gadā 433 119 eiro, bet transportēšanas izmaksas - provizoriski tiek plānotas 2023.gadā 20 000 eiro.

12.55. Romas Katoļu baznīcas pāvesta Franciska miera sūtnis, itāļu kardināls Mateo Dzupi pēc ceļojuma uz Ukrainu plāno apmeklēt arī Krievijas galvaspilsētu Maskavu, ziņo pravda.com.ua.

11.35. Lietuvas robežsargi reģistrējuši no Krievijas aizbēgušā militārā pilota patvēruma lūgumu un izmitinājuši leitnantu Dmitriju Mišovu speciāli patvēruma lūdzējiem paredzētās telpās.

Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta preses pārstāvis Ģiedrjus Mišutis ziņu aģentūrai apstiprināja, ka Mišova iesniegums patvērumam ir reģistrēts un sākts process tā izvērtējuma, bet pats pilots, kurš intervijā raidorganizācijai BBC kritizējis Krievijas iebrukumu Ukrainā, nogādāts kādā no robežsardzes nodaļām, kur ir izveidotas telpas patvēruma lūdzēju izmitināšanai.

11.06. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 216 180 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 540 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3931 tanku, 7636 bruņutransportierus, 3746 lielgabalus, 601 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 362 zenītartilērijas iekārtas, 314 lidmašīnas, 299 helikopterus, 3307 bezpilota lidaparātus, 1183 spārnotās raķetes, 6471 automobili un autocisternu, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 510 specializētās tehnikas vienības.

10.18. Neraugoties uz Latvijas armijas plāniem šogad apmācīt 3000 Ukrainas karavīrus, iespējams, šis skaits tiks pārsniegts, intervijā aģentūrai LETA apliecināja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Ja kara pirmajā gadā Latvijas bruņotie spēki varēja sagatavot 1000 Ukrainas karavīru, tad šis gads sākts ar apņemšanos šo skaitli palielināt. "Sākotnēji mēs apņēmāmies šogad sagatavot 2000, bet, saņemot arvien vairāk pieprasījumu un palīdzības lūgumu no Ukrainas, mēs atradām iespēju šo ciparu palielināt līdz 3000. Bet Latvija nebūtu Latvija, ja arī šo skaitli mēs nedomātu pārsniegt. Tā ir augsta ambīcija, un ir iespējams, ka arī šo skaitu mēs pārsniegsim," norādīja Mūrniece.

09.53. Zviedrijas higiēnas produktu ražotājs "Essity" paziņojis, ka pārdod Krievijas biznesu un tam jau atradis pircēju. ""Essity" parakstījis vienošanos ar pircēju, un šo darījumu jau apstiprinājušas Krievijas iestādes," norāda uzņēmums. "Essity" pasākumus darbības pārtraukšanai Krievijas tirgū sāka īstenot pērn aprīlī, ņemot vērā Krievijas pilna apmēra kara sākšanu Ukrainā. Starp "Essity" zimoliem ir "Tena", "Tork", "Leukoplast", "Libero", "Libresse", "Lotus", "Nosotras", "Saba", "Tempo", "Vinda" un "Zewa".

09.32. Krievijas centrālā banka piekto sanāksmi pēc kārtas bāzes procentlikmi saglabājusi nemainīgu, tādējādi cenšoties atbalstīt valsts ekonomiku. Centrālā banka bāzes procentlikmi saglabājusi 7,5% līmenī. Iepriekšējo reizi izmaiņas bāzes procentlikmē Krievijā tika veiktas septembrī.

Krievijas centrālā banka pērn februāra izskaņā bāzes procentlikmi paaugstināja no 9,5% līdz 20%, tādējādi cenšoties atbalstīt rubļa vērtību un novērst strauju naudas izņemšanu no valsts bankām pēc rietumvalstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju. Tomēr pēc tam bāzes procentlikme tika pazemināta.

08.47. Ukraina un Krievija veikušas kārtējo karagūstekņu apmaiņu, kuras gaitā atbrīvoti 189 gūstekņi.

Krievija atbrīvojusi 95 sagūstītus Ukrainas karavīrus, kuru vidū ir 93 seržanti un divi virsnieki, svētdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukraina atbrīvojusi 94 sagūstītus Krievijas karavīrus.

08.10. Šonedēļ no Rīgas uz Ukrainu tiks pavadīts vēl viens Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas "Viche" organizēts humānais konvojs, informē "Viche" pārstāvji. Šajā konvojā būs iekļauta arī palīdzība Kahovkas hidroelektrostacijas katastrofā cietušajiem. Pavadot konvoju, interesentiem būs iespējams klātienē iepazīties ar tā saturu.

07.08. Ukrainas karaspēks sestdien un svētdien pretuzbrukumā valsts austrumos atbrīvojis vismaz piecas Krievijas okupētās apdzīvotās vietas, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā apskatā par stāvokli frontē.

"Ģeolokācijas kadri un Krievijas avoti apliecinājuši, ka Ukrainas spēki atbrīvojuši vairākas apdzīvotās vietas sauszemes uzbrukumos uz dienvidiem, dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem no Velika Novosilkas Doneckas apgabala rietumu daļā," sacīts ISW apskatā.

06.06. Krievijas karaspēks slēdzis iebraukšanai un izbraukšanai okupēto Hersonas apgabala Hola Pristaņas pilsētu, kas applūdusi pēc Kahovkas hidrelektrostacijas (HES) uzspridzināšanas. To medijiem "Meduza" un "Agenstvo" pastāstījuši brīvprātīgie, kas piegādā humāno palīdzību applūdušo teritoriju iedzīvotājiem.

05.32. Krievijas karaspēks svētdien apšaudījis laivu ar cilvēkiem, kuri tikuši evakuēti uz Hersonu no Krievijas okupētā Dņepras kreisā krasta, kas applūdis pēc Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) uzspridzināšanas.

"Krievijas armija uzbruka laivai ar civiliedzīvotājiem, kas evakuējās no [Dņepras] kreisā krasta Hersonas apgabalā. Viņi šāva civiliedzīvotājiem mugurā," sociālajos tīklos ierakstīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

00.10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja sankcijas pret 178 krieviem, vēsta pravda.com.ua.